Adrese: Tērvete, Dobeles novads, LV-3730
Publicēts: 03.09.2022.
Tērvetes kultūrvēsturiskajā centrā varam apmeklēt Annas Brigaderes muzeju “Sprīdīši”,
Ceļojuma veids
Ar kājām
Annas Brigaderes muzeja “Sprīdīši” saimnieces Rasmas Rapas interesantais stāstījums iepazīstina ar rakstnieces dzīves gājumu un daiļradi, aplūkojamas dzīvojamās istabas, kas saglabājušās rakstnieces dzīves laika izskatā, grāmatu kolekcija, dārzs un muzeja apkārtne. Muzeja pagrabstāvā izvietota omulīga kafejnīca, otrpus Tērvetes upītei – viesu nams, pirts ēka un kempings.
Šosejas otrā pusē slejas XII gs. Tērvetes koka pils – balstoties uz arheoloģiskām liecībām tā tiek būvēta kā viena no varenākajām 12. gs .Latvijas teritorijā bijušajām pilīm. Pils trīs stāvos aplūkojama plašākā Baltijā 9.-13. gs. zemgaļu materiālās kultūras ekspozīcija: sadzīves priekšmeti, rotas, apģērbi, bruņojums, maketi, zīmējumi un fotogrāfijas, kā arī zemgaļu valdnieka vaska figūra un lielākā zobenu izstāde Latvijā..
Turpinot vēstures tēmu, varam doties izpētīt netālu esošos trīs Tērvetes pilskalnus. Klosterkalns Bijis apdzīvots kopš 1. gt.p.m.ē. līdz mūsu ēras sākumam, tajā ir mituši zemgaļu priekšteči, kuri sākumā nodarbojušies ar lopkopību, tad – ar zemkopību. Kalna augstākajā daļā 22 m augstumā virs Tērvetes upītes līmeņa ir garens laukums, kuru aizsargājušas divas paralēlas guļbaļķu sienas. Varenais Tērvetes pilskalns slejas Tērvetes upītes krastā uz 19 m augsta paugura, apkārt tam 9,5 ha platībā bijusi senpilsēta. Pilskalns ir viens no diženākajiem seno baltu zemēs - par Tērveti vēsta Indriķa un Atskaņu hronika, kurā minēti 13. gadsimta ievērojamie valdnieki – Viestards un Namejs. Izrakumu laikā pilskalnā atrastas apmēram 4000 senlietas. 1339.gadā Livonijas ordenis agrākās Tērvetes otrās priekšpils vietā pilskalna plakuma ziemeļaustrumu pusē uzceļ mūra pili, 1345.gadā lietuviešu un zemgaļu karaspēks dižkunigaiša Aļģirda vadībā šo pili nodedzina. Tikai hercogvalsts laikā to atjauno - uz pamatiem uzceļ jaunu mūra pili, kuru dēvē par Kalnamuižu (Hof zum Berge). 1596.gadā Kalnamuižas pilī parakstīts līgums par Kurzemes herocogistes sadalīšanu starp Gotharda Ketlera dēliem Fridrihu un Vilhelmu. Šobrīd te var apskatīt restaurētas pilsdrupas.
No pilskalna uz ziemeļrietumiem taka aizved līdz Svētajam kalnam 13. gadsimta beigās Livonijas ordenis te uzcēla koka pili, kas kalpoja kā krustnešu atbalsta bāze Tērvetes un apkārtnes pakļaušanai. Kalns apaudzis ar dižam priedēm.
Atgriežoties Tērvetes centrā, varam apskatīt Kalnamuižas ev.lut. baznīcu, kas ir viena no vecākajām Zemgales baznīcām, celtniecība sākta 1568. gadā un pabeigta 1614. gadā, vairākkārt atjaunota. Gan baznīca, gan blakus esošā grāfu Pālenu dzimtas kapliča ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Līdzās esošajos kapos guldīti daudzi ievērojami cilvēki – rakstnieces Annas Brigaderes tēvs, ievērojamais mikrobiologs Kristaps Helmanis, Tērvetes dabas parka veidotājs Miķelis Kļaviņš un citi. Cauri kapiem ceļš ved uz Māla krauju. Šo gleznaino vietu, kur Tērvetes upe, izmetusi plašu loku, pienāk klāt varenai nogāzei mēdz dēvēt par Tērvetes Staburagu. Pa ceļam uz krauju, takas labajā pusē redzams neparasts purviņš, kas izveidojies kalna galā. Ar dabas noslēpumiem iepazīstina īpaši izveidotā dabas taka.