Bikstu pagasta vēsture
Bikstu pagastā sakļaujas Kurzeme ar Zemgali. Bikstos krustojas Rīgas - Liepājas un Tukuma - Auces autoceļi. Pa mežaināko pagasta daļu ved Rīgas - Liepājas dzelzceļa maģistrāle.
Gadu simtiem ritējušo mierīgo, savrupo, pārtikušo dzīvi Zebrus ezera apkārtnē nepārtraukti izmaina pasaules karu atbalsis, laikmeti šķetina un ārda cilvēku likteņus. Bikstu pagasts vienmēr ir bijis vēstures krustcelēs.
Pagasta ļaudis mīl savu teikām un nostāstiem apvīto dzimto pusi. Senākā zinātniski pierādītā laika zīme par cilvēka darbību ir neolīta laikmeta apmetne Zebrus ezera rietumu krastā. Seno latvju dzīves vieta šeit atradusies ap 2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras - tātad vismaz 4000 gadu atpakaļ. Arheoloģiskie izrakumi "Lejascīskās" veikti 1930. gadā. Vēl arheoloģiskas nozīmes atradumi, kuri attiecas uz dzelzs laikmetu, ir "Audaru" un "Vērpju" māju tuvumā.
1576. gadā Kurzemes hercogs Gothards Ketlers Bikstu un Jaunpils zemes piešķīra bijušajam Dobeles komturam Matīsam fon der Rekem.
1712. gadā Bikstus atdalīja no Jaunpils kā atsevišķu administratīvu vienību.
Kopumā novads smagi cieta 17. un 18. gs. karos gan no zviedru, gan krievu uzbrukumiem, laupīšanām, dedzināšanām. Pēc tam biksteniekus nīdēja bads un mēris. No tā laika ir saglabājušies Bikstu amatu pratēju darbi no plēstiem laukakmeņiem ar skaistiem oļu dekorējumiem, kā arī 1798. gadā mūrētais Upes krogs. Līdzīgā stilā 1897. gadā mūrēta tagadējā Upenieku veikala ēka.
19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē celtās sarkano ķieģeļu mājas, kurās cilvēki dzīvo vēl šodien, ir būvētas no Bikstu ķieģeļu cepļa produkcijas. Rakstnieks Valdis 1892. gadā izdotajā ceļojumu aprakstā kā interesantu apskates objektu minējis Upes kapu tornīti.
1905. gada notikumus Dobelē, Bikstos un Jaunpilī apraksta D. Beika grāmatā "Meža brāļu gads".
Latvijas brīvvalsts cīņās dalību ņēmuši ap 20 bikstenieki. Pēc Latvijas valsts proklamēšanas brīvības cīņu dalībniekiem, arī no citiem pagastiem, tika piešķirta zeme jaunsaimniecību veidošanai. Liela daļa no tām strauji izveidojās par spēcīgām un veiksmīgām lauku saimniecībām.
Pirmās Latvijas brīvvalsts sākuma gados intensīvi dibinājās dažādas biedrības. 1920. gadā dibināta Bikstu patērētāju biedrība ar 100 biedriem. Biedrībai piederēja veikalu ēkas. Interesanti, ka Bikstu patērētāju biedrība turpināja darboties Bikstos līdz 1969. gadam. 1923. gadā dibināta lopu pārraudzības biedrība ar 24 piensaimnieku piedalīšanos. Pēc diviem gadiem - 1925. gadā izveidojās atsevišķa piensaimnieku biedrība jau ar 67 biedriem.
1927. gadā Bikstu pagasta teritorija bija 6161 hektāru liela. Iedzīvotāju skaits - 1213. 1928./1929. gada pagasta budžets bija 16 tūkstoši latu. Budžetu veidoja 10153 lati nekustamā īpašuma nodoklis, 4581 lati - personīgais nodoklis. Pagasta īpašumā bija pagasta valdes ēka "Brīvības", nespējnieku nams "Rudeņi", krogus ēka "Senči" un pagasta skola. Pagastā šajā laikā darbojās Bikstu ūdens un tvaika dzirnavas "Palejas". Ar ūdens un tvaika spēku turpat darbojās vilnas un koka apstrādes darbnīcas. "Paleju" dzirnavu ezers atjaunots 1998. gadā. No vietējā izejmateriāla - māla - Bikstos ražoja sarkanos māla ķieģeļus.
Piena vaislas lopu audzētava mūsdienās ir A/S Kurzemes CMAS. Pirmās zemes, ko 1922. gadā ierādīja vaislas lopu audzēšanai uz 12 nomas gadiem, bija Bikstu muižas 110 ha pie tā sauktās "Jaunās muižas".
1940. gadā pagastā nodibinājās padomju vara. Pēc gada sākās karš, kurā tika iesaistīti vīri un jaunekļi abās karotāju pusēs (krievu un vācu). Smagas un ilgstošas kaujas no 1944. gada rudens līdz 1945. gada martam postīja Bikstu apkārtni. 1945. gada marta beigās notika izsūtīšana uz PSRS austrumu apgabaliem. Bikstu skolas muzeja vadītāja Maija Buivide pagaidām apzinājusi 34 ģimenes, kuras izvestas no pagasta 1940. - 1949. gada represijās. Pēdējā kara rezultātā Bikstos pilnībā nopostīja 50 saimniecību ēkas.
Bargo gadu notikumi Bikstu pusē aprakstīti Gunāra Birkmaņa grāmatās "Nelūgti viesi", "Vasara, kurā salūza likteņi".
Otrā pasaules kara izpostītajā Bikstu pusē 1948. gadā tika uzsākta kolhozu dibināšana. Mazie kopdarba kolektīvi strādāja kā tuvāko kaimiņu, viensētnieku grupiņas, cenšoties izpildīt PSRS valsts nodevas. Tādā veidā dibinājās kolhozs "Taisnība" 1948. gada novembrī, "Bērzmalietis" un "Jaunā gvarde" - 1949. gada decembrī, "Bērze" un "Zelta grauds" - 1949. gada martā, "Sējējs" - 1949. gada aprīlī. Mazākais kolhozs bija "Jaunā brigāde" ar 6 dibinātājiem. 20. gs. piecdesmitajos gados sīkie kolhozi apvienojās. Kolhozs "Biksti" dibināts 1963. gadā, apvienojoties "Taisnībai", "Jaunajai gvardei" un "Vārpai". 1974. gadā kolhozam pievienoja padomju saimniecību "Kaķenieki". Pakāpeniski tika uzlabota ražošanas bāze. Līdz ar to paaugstinājās produkcijas kvalitāte, rezultātā uzlabojās strādājošo darba un sadzīves apstākļi. Stabilizējoties finansiālajam stāvoklim, 70. un 80. gados notika intensīva celtniecība. Šajā periodā uzcelta šķirnes aitu ferma, putnu nobarošanas komplekss, govju ferma "Ošlejas", graudu kodināšanas cehs, modernizēta graudu kalte - noliktava, mehanizēts siena šķūnis, zāles miltu cehs, kartupeļu pagrabs, mehāniskās darbnīcas, trīs daudzdzīvokļu mājas, ēdnīca, bērnudārzs, gāzes apkures katlu māja, ciemata komunikāciju un kanalizācijas sistēma, bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacija. 80. gadu beigās valsts politika atļāva paplašināt celtniecības darbus ārpus centra. Tā tika kapitāli izremontētas 30. gados celtās dzīvojamās ēkas "Kosas", "Rudeņi", "Strazdiņi", "Raudas".
1992. gada martā kolhozs pārveidojās par paju sabiedrību, bet 1994. gada 26. jūniju var nosaukt par kopsaimniecības "Biksti" likvidācijas datumu.
Kopš 20. gs. piecdesmitajiem gadiem tagadējā pagasta teritorijā funkcionēja Bikstu ciema padome, Bikstu mežniecība, 3 skolas, t.sk. īsu brīdi arī krievu skola "Bajāri", 2 bibliotēkas, 2 kultūras nami, krājbankas nodaļa, 2 pasta nodaļas, telefoncentrāle, 2 pienotavas ar siera ražotnēm, 2 dzelzceļa stacijas - Biksti un Josta, feldšeru - vecmāšu punkts, vetārsta iecirknis, Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija, Bikstu patērētāju biedrība ar 5 veikaliem un kantori, sadzīves pakalpojumu punkts, ūdensdzirnavas un vilnas pārstrādes cehs, augļu un dārzeņu pārstrādes cehs, degvielas uzpildes punkts.
70. gadu sākumā administratīvā kārtā apvienoja Bikstu un Zebrenes ciemus ar centru Bikstos. Bet 1989. gada beigās zebrenieki un bikstenieki ieguva savas teritorijas - Zebrenes un Bikstu pagastus.
Bikstu pagastā vienmēr bijusi rosīga kultūras dzīve. Par to liecina bikstenieku aktivitātes pirms 122 gadiem. Straumes Jāņa "Mūzikas rakstu krājumā" minēts, ka Bikstos latviešu Dziedāšanas biedrība dibināta 1878. gada 24. jūnijā. Pirmajā korī bija 24 dziedātāji, diriģents K.Ceronis. 1869. gadā Dobelē notikušajos dziesmu svētkos piedalījās arī bikstenieki. 1923./1924. gada sezonā, sava mūža nogalē, K.Ceronis apvienoja kopējā dziesmā biksteniekus un jaunpilniekus. No tā laika līdz pat šodienai Dziesmu karos un svētku gājienos abu pagastu ļaudis gājuši līdzās. Dziedāšanas biedrībai Bikstos piederēja savs nams un bibliotēka. 1881. gadā dziedāšanas biedrības bibliotēkā bija 1035 grāmatas. Pašreiz Bikstu bibliotēkas fondos ir ap 12000 grāmatu.
Pēckara gados vairāk vai mazāk aktīvi Bikstos ir darbojušies dažādi pašdarbības kolektīvi. Līdz 20. gs. 90-tajiem gadiem pašdarbības kolektīvus finansiāli nodrošināja kolhozs "Biksti" un Bikstu ciema padome. Dalībnieku entuziasms tika atalgots ar panākumiem Dobeles un Tukuma rajonu pašdarbības kolektīvu skatēs.
Pēdējos gados, pēc neliela apjukuma, atkal darbojas gan pieaugušo, gan bērnu kolektīvi, t. sk. drāmas kopa. Dobeles rajona skatēs labi startē vidējās paaudzes deju kolektīvs un sieviešu ansamblis. Aiz rajona robežām populāra ir Bikstu pamatskolas aerobikas grupa "Niķi-stiķi". Seno kultūrvides ietekmi atspoguļo bikstenieku šodienas darbs. Bikstu pagasts ar ļoti labiem panākumiem jau vairākus gadus piedalās konkursā "Par sakoptāko" pagastu. 2000. gadā Bikstu pagasts izcīnīja pirmo vietu.
Jau 19. gadsimtā - 1861. gadā - Bikstos tika iesvētīta skola. Kādu laiku līdz 1902. gadam par skolotāju šajā skolā strādāja Fricis Hunkens - Jāņa Jaunsudrabiņa draugs un līdzgaitnieks Bikstu pusē. 1928. gadā skolā darbojās 6 klases ar 180 skolēniem. Līdz 1962. gadam skola ir septiņgadīga, tad līdz 1991. gadam - astoņgadīga. 1996. gadā skolas 135 gadu jubilejas svinībās tika iesvētīts skolas karogs. Mūsdienās Bikstu pamatskolas 9 klasēs mācās apmēram 100 bērni. Skolas ēka ir arhitektūras piemineklis.
Pagasta vārdu pasaulē nesuši: Fricis Ansons - grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; Augusts Mežsēta - grāmatizdevējs, rakstnieks, tulkotājs; Kārlis Ieviņš - rakstnieks, gleznotājs; Fricis Hunkens - dzejnieks, pedagoģisku rakstu autors; Uldis Plotnieks - žurnālists, rakstnieks; Gunārs Birkmanis - žurnālists, rakstnieks.
