Auru pagasts

Auru pagasts robežojas ar Dobeles pilsētu, ar Krimūnu, Penkules, Naudītes, Annenieku un Dobeles pagastu un Tērvetes novadu. Pagasta Z robeža iet pa Svētes pieteku Bērzi, D robeža - pa Auci.

Teritoriju šķērso Bērzes pietekas Ālave, Sesava un Grauzdupīte (Gardene). Lielākās ūdenstilpnes ir Dziļezers, Rūju, Šveikuru un Teiku dīķi. Uz pagasta DR robežas atrodas Apguldes ezers un Mazapguldes dzirnavezers. ZR daļā - lieli mežu masīvi - Pakaisu, Skaparu, Mežansu, Lasmaņa meži.

Pagasta kopējā platība - 11109,6 ha, t. sk. lauksaimniecībā izmatojamā zeme - 5555,5 ha; mežu zeme - 3826,7 ha; zem ceļiem - 333,3 ha; zem ūdeņiem - 149,0 ha; pārējās zemes - 479,5 ha; krūmāji - 176,3 ha; purvi - 339,6 ha.

Vēsture:

Auru pagasta teritorija nav īpaši bagāta ar kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un sevišķi aizsargājamiem dabas objektiem. Valsts aizsargājamo kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā iekļauti trīs vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi (senkapi) un viens arhitektūras piemineklis.

• Lielbērzes kapu kapliča, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, atrodas Lielbērzē. Datēta 19. gs. 1. pusē.
• Kviešu apmetne, vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis, atrodas upes Sesaviņas labajā krastā pie Kviešu mājām.
• Ošukalnu senkapi, vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis, atrodas aiz Ošukalnu mājām [zviedru kapi].
  Pēkaiņu senkapi, vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis, atrodas pie Pēkaiņu mājām.
• Karavīru kapsēta, Tīlaišu brāļu kapi, atrodas pie Tīlaišu mājām. Datēti 1944. gadā.
• Mazapguldes dzirnavas, vietējās nozīmes vēstures piemineklis, atrodas pie Mazapguldes ezera. Datētas 20. gs. sākumā.

Par vēsturisku vērtību uzskatāmas pagasta teritorijā esošas kapsētas: Vella kroga kapi, Sarkankroga kapi, Jaku kapi.

Valsts īpaši aizsargājamo dabas objektu statuss piešķirts priedei pie mājām "Velēnas", kas atrodas Liepājas šosejas malā un Ķirpēnu gobai Kroņaucē.