Zebrenes pagasts

Zebrenes pagasta kopējā platība ir 9066,4 ha, t.sk. lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 3559,7 ha; meži - 4325,0 ha; purvi - 260,2 ha; krūmi - 228,9 ha; ūdeņi - 288,4 ha; pagalmi - 61,6 ha; ceļi - 122,1 ha; pārējā - 220,6 ha.

Zebrenes pagasta vēsture:

Senatnē tagadējais pagasta centrs varēja būt svētavots pie ieapaļa kalniņa, kuru varbūt sauca par Ringu, Rinku vai tamlīdzīgi. Vārda izcelsme ir no ļoti sena vārda ''ring'', kas saglabājies gan somugru, gan Rietumeiropas tautu valodās. To lieto, lai apzīmētu lokam vai aplim līdzīgu vietu. Senākajos dokumentos vieta dēvēta par Rengenkof. 1920. gadā vietas vārdu latvisko par ''Reņģi''  (lai gan tai nav nekāda sakara ar šo jūras zivtiņu). Vēlāk izrādās, ka nepilnus 30 km uz dienvidrietumiem arī ir apdzīvota vieta Reņģe un tāda pat nosaukuma dzelzceļa stacija. Tāpēc Reņģes pagastam 1920. gada beigās dod citu - Zebrenes vārdu, tādu pat piešķir pagasta centram. 20. gs. 40. gados Zebrenes pagasts iekļāvās Tukuma apriņķa teritorijā.

1975. gadā Padomju Latvijas valdība uzsāka mazo ciema padomju likvidēšanu, un tās rezultātā 1975. gadā tika likvidēta Zebrenes ciema padome. Zebrenes ciems kā apdzīvota vieta tika pievienots Bikstu ciema padomes administratīvajai teritorijai.

Pēc 15 gadiem, ar 1990. gadu LR Ministru kabinets nolēma izveidot Zebrenes pagastu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju. Pagasta padomes telpas tika iekārtotas bijušā bērnudārza ēkā, jo tieši tolaik paju sabiedrība ''Zebrene'' bija pieņēmusi lēmumu par bērnudārza likvidāciju.
Ar balsu vairākumu par atjaunotā Zebrenes pagasta padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Valdis Andiņš. Savā apsaimniekošanā Zebrenes pagasta padome pārņēma bērnudārza ēku, kā arī sev pakļautās iestādes - bibliotēku, sadzīves pakalpojuma punktu un feldšeru-vecmāšu punktu. Zebrenes pagasta administratīvās robežas tika noteiktas, vadoties pēc padomju saimniecības "Zebrene'' robežām.
Kopš 2009. gada 1. jūlija Zebrenes pagasts iekļauts Dobeles novadā.