Par Krimūnu pagasta senvēsturi liecina arheoloģiskie atradumi Audzu muižā, Sāvaiņu mājās. Vērtīgas senlietas atrastas arī Kalna Pluņķu teritorijā. "Mazčankās" atrasts sērūdens.
1437. gads - ap šo laiku ir pirmās un vecākās ziņas no lēņu rakstiem par Krimūnu novadu, konkrēti par Bīlasta muižu (Behrsemunde). 1628. gadā hercogs izlēņo šo muižu savam kalpotajam B.Jēgerim. Muižai ir tikai 3 klaušu mājas.
Hercogienei Elizabetei Magdalenai piederēja Lipstu muiža - Friedrihshofa, saukta Klein Friedrihshofa. Sākot ar 1643. gadu hercogs galma vajadzībām muižās atvēra austuves. Lipstos atradās linaustuve, un zemnieku sievām un meitām klaušu kārtā vajadzēja izstrādāt zināmas olektis linaudekla.
Lipsti pieminēti 1675. gada 28. martā Jelgavā rakstītajā Luīzes Šarlotes testamentā.
Kroņa īpašums bijusi arī Audzu muiža - Neu Friedrihshofa, muiža un novads Jelgavas apriņķī pie Auces upes. Vērtēšanas protokolos (Anschlags Protokole) ir minēts fakts, ka Audzu muižas 17 saimnieki maksā 176 sudraba rubļus un 61 kap. Šai muižai ir 2 krogi: Stūra un Deģa. Lipstu muižai ir sudmalas, krogs un Glūdas dzertuve (Schenke).
1832. gadā minēts, ka Lipstu muižā ir 193 vīrieši, 191 sievietes, Audzu muižā 183 vīrieši, 180 sievietes, Bīlastu muižā, kas ir privātmuiža - 37 vīrieši, 34 sievietes.
1840. gada datos minēts, ka Bīlastē mājās mācās un tikuši pārklaušināti 13 bērni - 6 zēni un 7 meitenes. Arī ziņās par 1849./50. gadu teikts, ka apmācīti un pārklaušināti 10 bērni.
1848. gadā Glūdā uzceļ lūgšanu namu kā filiāli Dobeles draudzei. Baznīcas celšanā aktīvu dalību ņēmis Dobeles mācītājs Jūlijs Riechters. Lūgšanu nams celts uz Glūdu māju zemes.
19. gs. uzcēla Parūķa dzirnavas. Audzu muižas īpašnieks cēla Bērzes upes krastā pagaidu māju. Drīz pēc tam sāka celt aizsprostu, brīvslūžas un pašas dzirnavas. Celtniecības darbus vadīja vācietis Veigners, strādāja vācieši. Vēl tagad brīvslūžu mūrī ir redzams akmens ar iegravētu uzrakstu "C.Veygner - 1851". Dzirnavu dzelzs daļas - zobrati, asis, spoles u.c. mehānismi izgatavoti Anglijā. Dzirnavu ēkā bija izbūvēts plašs dzīvoklis dzirnavu pārvaldniekam ar ieeju caur stikla verandu.
1862. gadā minēts fakts, ka Audzu (-džu) skolu ziemā apmeklē 30 bērni - 19 zēni, 11 meitenes, vasarās - 10 bērni, t.sk. 6 zēni, 4 meitenes. Strādā skolotājs Gierts Purmalis, kurš izglītību ieguvis Dobeles draudzes skolā. Skolēni paliek skolā visu nedēļu un tikai sestdienās atgriežas mājās. Audzu skolas skolotājs no pagasta saņēma naudā 60 rbļ., renti par kādu zemes gabaliņu - 50 rbļ. un dzīvokli ar apkurināšanu.
1860. gadā nedaudz samazinās pagastu skaits. Audzu un Lipstu muižas pieder pie Auru pagasttiesas, Bīlastu muiža pieder pie Dobeles pagasttiesas.
1867. gadā Dobeles novadā parādās šādi pagasti: Plepji ar Lipstiem un Audžu muižu, Virkus ar Bīlasta muižu.
1890. gadā Lipstu, Audzu un Plepju muižas pievieno Šķibei.
Krimūnas kā lauku centrs atradies 4 pagastu - Auru, Dobeles, Šķibes, Zaļenieku robežu krustcelēs, sācis attīstīties kā apdzīvota vieta 19. gs. beigās. 1872. gada 18.III Jelgavas dzelzceļa sabiedrība uzsāka 127 verstu garo Jelgavas - Mažeiķu dzelzceļa būvi. To nodeva ekspluatācijā 1873. gada 3.XI ar 4 stacijām, t.sk. Krimūnu staciju. Tās atklāšana ievērojami veicināja Krimūnu uzplaukumu. Tolaik, līdz 1927. gadam, tā bija Dobelei tuvāk esošā stacija.
Satiksmi 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā uzturēja īpašos slēgtos, zirgu vilktos ratos - diližansā ar "fūrmaņiem" Balodi un Zeicu. 20. gs. 20. gadu pirmajā pusē tas kursēja trīs reizes dienā no Dobeles uz Krimūnām un atpakaļ. Vēlāk no Dobeles uz Krimūnām sāka kursēt arī otrs transporta līdzeklis - Ramsiņa autobuss.
1894. gadā ar Dobeles mācītāja Straumaņa gādību pārbūvē Glūdas baznīcu, izveidojot 200 sēdvietu un piebūvējot torni.
Gadsimta beigās pieaug sabiedrības kulturālās intereses, vēlme izkopt tautas apziņu. Sāk dibināt dažādas biedrības, arī Lipstu dziedāšanas biedrību (1892. g. kopā ar Zaļeniekiem). Audzu muižā 1887. gadā nodibina apdrošināšanas biedrību ugunsgrēka gadījumiem.
Krimūnas kā Dobelei tuvākā stacija iegūst pieaugošu nozīmi.
19./20. gadsimta mijā pasta nodaļas ir tikai Dobelē, Krimūnās (Friedrihshof) un Džūkstē. Telegrāfs ir tikai Dobelē un Krimūnās.
20. gs. sākumā sadalīta Audzu muiža (Neu Friedrihshofa) 16 vienībās ar kopējo platību 349 ha.
1905. gada strāvojumi skar arī Krimūnu pagastu. Kustībai laukos bija agrāra un nacionāla daba - zemnieki prasīja zemi, turīgo saimnieku mājās kalpoja daudz laukstrādnieku. Aktīvisti aģitējot gāja pa mājām un muižām. Svarīgs bija fakts, ka Krimūnās bija pasts un telegrāfs, arī dzelzceļš. Krimūnu stacijā tiek sagaidīti biedri, vesta un nodota nelegālā literatūra. Bērzes upes krastos notiek SD pulciņa "Uzvara" sanāksmes. Aktīvi darbojas "Tiņņu" mājās dzimušais Kārlis Verners. Novembra beigās sadursmes notiek gan Krimūnu stacijā, gan Degu muižā.
1908. gadā "Noru" mājās atver pirmo skolu. Skolā darbojas skolotājs Ozols. Skolas pastāvēšanas laiks nav ilgs. Savu darbu tā beidz, sākoties I Pasaules karam.
1911. gadā nodibinās Krimūnu piensaimnieku sabiedrība ar 80 biedriem, darbu uzsāk jaunā pienotava.
Par apstākļiem stacijā 1911. gada oktobrī, raksta Anna Žīgure: „...Nākamajā pieturā pēc Jelgavas, Krimūnās, vilciens stāv ilgāk; tvaika lokomotīve šeit papildina ūdens krājumus. Krimūnu stacija ir liela un plaša, tur ir gan restorāns, gan grāmatu veikals".
1914.gadā uzsāk skolas celtniecību. Skola atradusies pretī tagadējām "Pārupju" mājām. Arī šī skola nepastāvēja ilgi. Skola nodegusi, sākoties karam.
1918. gadā divstāvu ķieģeļa ēkā dzelzceļa malā, blakus stacijai atradusies Krimūnu ieslodzījuma vieta.
1921. gadā "Asteru" mājās savu privātaptieku atver Lukāss Jānis.
1922./23. gadā Krimūnās darbojas K. Kronberga aptieka, O.Makara koloniālpreču tirgotava, Kārļa Kazenieka tējnīca.
1924. gadā nodibinās Krimūnu Krājaizdevumu sabiedrība. Tās vadītājs ir Eduards Brahmanis, biedru skaits - 60.
1925. gadā nodibinās Krimūnu meliorācijas sabiedrība, biedru skaits - 30.
1927. gadā nodibinās Krimūnu savstarpējās uguns apdrošināšanas biedrība, kuras vadītājs ir Eduards Brahmanis.
1930. gadā paplašina Krimūnu pienotavu.
Rosība uzplaukst Latvijas brīvvalsts laikā. Krimūnas ir Auru pagasta teritorijas daļa. Centrs ir Krimūnu pienotava, ap kuru koncentrējas pagasta sabiedriskā un kultūras dzīve. Iedzīvotāji nodeva pienu, iepirkās pienotavas veikalā. Pienotavas zālē notika sabiedrisko organizāciju sapulces, sarīkojumi. Lielie zemes īpašnieki katrs darbojās savā valdē. Notika arī aktīva kultūras dzīve - otrajā stāvā atradās zāle ar skatuvi, darbojās teātra pulciņš. Lugu iestudēšanai tika pieaicināti režisori no Rīgas. Teātris devies arī viesizrādēs. Turpat atradusies bibliotēka ar 1200 sējumiem, kuru uzturējusi bibliotēkas biedrība ar 50 biedriem, prezidents - Leonīds Zilberts. Latvijas brīvvalsts laika turīgākās un labāk apsaimniekotās mājas - "Avotiņi", "Brišļi", "Vārnas" u.c. "Kazāku" saimniekam Daizem bijis arī veikals, "Briukšķu" māju saimnieki nodarbojušies ar augļkoku audzēšanu, mēģinājuši izveidot ķieģeļu cepli. Rosība notikusi arī tuvākajā apkārtnē - darbojušās Lipstu ūdensdzirnavas. Bijušais muižas centrs - Zaļenieku Lipstu muižu zeme tikusi sadalīta jaunsaimniecībās. "Mazbākuļu" mājās atradies Jāņa Jurševska pārtikas veikals. Lipstos atradās arī 1. pakāpes pamatskola un bibliotēka ar 782 sējumiem lielu fondu, prezidents Kārlis Bērziņš. Turīgajiem saimniekiem visā apkaimē bijuši tālruņi.
1938. gada 1. aprīlī izveidojās Krimūnu patērētāju biedrība, kas ierīkoja lielu pārtikas un rūpniecības preču veikalu bijušajā krogus ēkā, tagadējos "Kodolos". Kantora vajadzībām izbūvēja telpas otrajā stāvā.
Krimūnu stacijā atradās pasts un telefona centrāle, blakus - dzīvokļi pasta darbiniekiem.
No 1939. gada avotiem: Krāšņo Parūķa leju kā maršrutu tūristiem ieteicis Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
1941. gada izvešanas nav gājušas secen arī Krimūnu apkaimei - cieš "Lauciņu", "Dāņu" „Sudāru" māju iedzīvotāji, Košas ģimene no Krimūnām u.c.
1941. gadā aktivizējas Krimūnu aizsargu darbība.
Krimūnu stacijā bija liela rosība, īpaši 1941. gadā, kad ienāca vācieši. Ātri pazuda šeit dzīvojošie ebreji. Pašā stacijā 1942./43. gadā nepārtraukti kursēja sastāvi ar precēm. Uz fronti tika sūtītas zemnieku nodevas - siens un salmi zirgiem, labība - armijai. 1943./44.gadā no Rīgas un Jelgavas veda vērtīgas mantas, kuras izvietoja Krimūnu veikala noliktavās. Bijušajā Jāņa krogā sanesa mākslas priekšmetus un grāmatas vērtīgos ādas vākos. 1944. gada ziemā šīs grāmatas izmantotas malkas vietā.
1944. gada jūlijā caur Krimūnām plūda bēgļu straume. Pa sliedēm nepārtraukti kursēja bruņu vilciens. No "Avotiņu" mājām līdz Vērpjiem atradās kara lidmašīnu lidlauks. Glūdas baznīcā tika ierīkots kara hospitālis, kurā par palīgiem ņemti apkārtējo māju iedzīvotāji. Armijas zaldāti uz baznīcas sienām uzkrāsoja padomju atribūtiku - dažādus ordeņus, baznīcas ārsienu greznoja uzraksts "Da zdravstvujet Staļin". Mirušos apglabāja Glūdas kapsētā. Glūdā atradies kara sanitāro lidmašīnu lidlauks.
1945. gadā Krimūnu pienotavā izbūvē siera cehu un siera pagrabu.
Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies padomju varas laikā. 1945. gadā Auru pagastā izveidoja Krimūnu un Auru ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.
1947. gadā Brišļu mājās atver Auru skolas filiāli 1-3. klasēm, 1948. gadā - arī krievu klases. 1949. gadā skola kļūst patstāvīga, atver arī 5. klasi.
1948. gada 14. februārī 14 jauno darba zemnieku apvienojas kolhozā, kuru nodēvē par "Cerību". Pēc trijiem mēnešiem kolhozu pārdēvē par "Vienību".
1949. gada 25. Marts - latviešu tautas Melnā diena, kas neiet secen arī Krimūnām. Iedzīvotājus izved no daudzām mājām. Pēc izvešanām beidzas mežabrāļu cīņas un sākas kolektivizācija.
1950. gadā izdemolē Glūdas baznīcu, tajā ierīko traktoru novietni un minerālmēslu noliktavu. Pēc laikabiedru liecībām - Glūdas baznīcas ērģeļu stabules vēl ilgi mētājušās pa apkārtnes laukiem.
1950. gadā "Vienībai" pievienojas kolhozs "Dzintars", kurš dibināts 1949. gada 7. janvārī. Šajā sapulcē kolhozu pārdēvē par "Ļeņina" kolhozu. Kolhoza kantoris atradās Akāciju kluba telpās.
1967. gada 16. martā nodibinās padomju saimniecība "Krimūnas", direktors Alfrēds Reinfelds.
1971. gada 4. janvārī nodibina Krimūnu bibliotēku.
1971. gada 16. martā, pamatojoties uz LPSR Augstākās padomes Prezidija dekrētu "Par Austrumu un Bites ciema teritorijas samazināšanu un Krimūnu ciema padomes izveidošanu", Dobeles rajonā tiek izveidots Krimūnu ciems.
1972. gadā Krimūnu pienotavā likvidē sviestnīcu.
1975. gadā uzceļ "Liepu" kompleksu.
1979. gadā Krimūnu ciemam tiek pievienota 300 ha liela teritorija no Austrumu ciema.
1979. gadā pabeidz jauno Krimūnu pamatskolu un iekārto stadionu.
1980. gadā apvienojas "Leņina" kolhozs un sovhozs "Krimūnas", izveidojas Dobeles Auglkopības izmēģinājumu saimniecība. Par tās direktoru kļūst Jānis Eliass.
Padomju gados darbojas dažādas saimnieciskās organizācijas: Krimūnu patērētāju biedrība, pienotava, maizes ceptuve, 2 veikali, ēdnīca, sadzīves pakalpojumu punkts, frizētava. Krimūnās ir arī aptieka, no 1954. gada darbojas ambulance. Līdz 1957. gadam ambulance darbojusies arī Glūdā, taču sakarā ar administratīvo robežu maiņu likvidēta.
1983. gada 6. jūnijā jaunās telpās darbu uzsāk sakaru nodaļa un krājkase.
1989. gadā sāk iezīmēties pirmās pārmaiņas, un daži drosmīgākie zemnieki izvēlas zemes privātās apsaimniekošanas veidu - pagastā saimnieko 28 "Breša zemnieki".
1991. gada pavasarī pie pagasta padomes svinīgi tiek pacelts Latvijas Republikas karogs.
1991. gada janvāra barikāžu laikā arī Krimūnu pagasta patrioti dodas uz Rīgu sargāt televīzijas torni.
1991. gada 20. jūnijs - zemes reformas pirmā kārta. Krimūnu pagastā zemi pieprasa 56 zemnieku saimniecības un 131 piemājas saimniecības.
1992. gada 26. oktobrī notiek svinīga Latvijas - Kanādas kopuzņēmuma "Canadien Agra" atklāšana.
1993. gada decembrī likvidē Krimūnu pienotavu.
1994. gadā uz Dobeles AIS bāzes nodibinās biškopības uzņēmums SIA "Nektārs".
1995. gada 10. janvārī no Dobeles AIS atdalās selekcijas laboratorija un izveidojas Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija.
1995. gada maijā savu darbību pārtrauc Akāciju klubs.
1997. gadā likvidē Krimūnu aptieku, kura savās telpās atradusies kopš vācu laika.
1997. gadā likvidē Dobeles AIS, uz tās bāzes dibinās SIA „Krimūnas", vadītājs Jānis Eliass.
2004. gadā likvidējas SIA „Krimūnas".
2009. gada 1. jūlijā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Krimūnu pagasts tiek iekļauts Dobeles novadā.
2010. gada 22. februārī stacijā „Krimūnas" vairs nepietur vilciens, jo šis maršruts tiek likvidēts.
IEVĒROJAMAS PERSONĪBAS
Valdis Grēviņš (1895-1968) - dzejnieks un tulkotājs, darbojies latviešu bēgļu organizācijās, bijis Saeimas deputāts, Rīgas pilsētas domnieks.
Jānis Bergs (1863-1927) - agronoms, LU profesors, katedras vadītājs, fakultātes dekāns, žurnāla „Zemkopis" redaktors, ievērojams lauksaimnieks.
Alfrēds Akmentiņš. (1898-?) - Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Zelma Tālberga (1900-1972) - grafiķe.
Roberts Eihe (1890-1941) - revolucionārs.
Auguste Klinka (1918) - operdziedātāja, diriģenta R.Glāzupa sieva.
Vizma Zandersone (1955) - kordiriģente, Dobeles sieviešu kora „Vizma" vadītāja
Anna Grosberga (1899-1979) - trimdas gleznotāja.
Strādājis Pēteris Upītis (1896-1976) - selekcionārs, no 1963.g. Dobeles augļu koku selekcijas laboratorijas vadītājs.
Šķibes pag. „Lipstos" dzimis ievērojamais skatuves darbinieks K.Brīvnieks
„Lāmu" mājas piederēja tautas darbiniekam Stērstu Andrejam, te dzīvoja Stērstu meita Helēna, bieži ciemojās dzejniece Elza Stērste
„Vidzemes Strēlniekos" jaunsaimniecībā dzīvojis LKO kavalieris, 4.Vidzemes latviešu strēlnieku pulka palkavnieks Ansis Zeltiņš.
Vērpju kapos apglabāta rakstnieka Augusta Deglava māte Katrīna Amālija Deglava
