Zebrus ezers – Elkus kalns – Pokaiņu mežs – Ķeveles avoti
Maršruta garums – apmēram 60 km.
Neparastais un mistiskais, kas vienmēr vilinājis ļaudis, nav atrodams tikai tālās zemēs. Noslēpumi ir tepat, mums līdzās. Vai esat gatavi pārsteigumiem? Tad dosimies ceļā! Tā kā noslēpumainās nav tik viegli sasniedzamas, tās ieteicams apmeklēt gida pavadībā.
Zebrus ezers
Par teiksmoto dēvētais Zebrus ezers, kas aizņem 412 ha, Dobeles rajonā ir gan vislielākais, gan arī visleģendārākais. Ezera pakājē snaudošajā Ezerlūķu pilskalnā senos laikos ir pacēlusies stalta senlatviešu pils. Nostāstos ir minēts, ka uz to no otrpus ezeram esošā Elku kalna ir vedis Dievu jeb Priesteru ceļš – garš, akmeņains sēklis. Pa to priesteri briesmu brīžos ir steigušies rast patvērumu Ezerlūķu pilī. Stāsta, ka arī tagad brieži un aļņi varot pārbrist pa sēkli. Hidroarheologi pirms pāris gadiem, meklējot izdaudzināto sēkli, patiešām 0,5 – 2 m dziļumā ezerā ir atraduši dabiski veidojušos akmeņu grēdu 5 – 20 m platumā un 300 – 400 m garumā. Apmēram kilometru uz dienvidiem no Ezerlūķu pilskalna mežā netālu no ezera slēpjas Smiltnieku pilskalns. Pētījumi liek domāt, ka tas ir kalpojis kā patvērums, ir arī versija par to kā raganu dedzināšanas vietu.
Par ezeru ir arī dzirdēts, ka tas ziemā baisi baurojot, ļaudis biedēdams. Drausmīgo gaudošanu izraisot plaisu veidošanās ledū. Ezers ir makšķernieku iecienīts, bet peldēšanās prieku baudītājiem ir izveidotas divas atpūtas vietas. Informācija par ezeru un apkārtni +371 26136682.
Zebrenes Elku kalns
Starp Svētes un Zebrus ezeriem apmēram 20 metrus augstāk pār purvaino apkārtni paceļas Elku kalns. Ir dzirdēts pieņēmums, ka senos laikos, kad ūdens līmenis bijis daudz augstāks un abi ezeri bija savienoti, te ir bijusi sala. Elku kalnu uzskata par senču dievu pielūgšanas un upurēšanas vietu. Dzirdēts pieņēmums, ka te ir bijusi centrālā kulta vieta. Dīvains akmens krāvums ir bijis saskatāms vēl pagājušā gadsimta sākumā. Elku kalns ir ievērojams arī ar augu valsts neparasto audzelību. Te žuburo liepas un puduros aug citi lapu koki, kalna galā zaļo ozoli, sastopamas vairākas orhideju dzimtas augu sugas. Pie kalna nevar piebraukt ar mašīnu, tāpēc ir jārēķinās, ka vairāk par kilometru nāksies iet kājām gar Svētes ezera dumbraino krastu. Informācija par apkārtni +371 26136682.
Pokaiņu mežs
Mīklainās akmeņu upes, krāvumi, vaļņi un īpatnējie savrupakmeņi ir bijuši par pamatu tam, ka Pokaiņu mežs ir fantastiskiem un neparastiem minējumiem, dažādiem pieņēmumiem apaudzis. Nenoliedzami gan ir tas, ka Pokaiņi ir spēcīga enerģētiska vieta. Senos laikos te bijusi svētvieta. Par Pokaiņiem ir bijis zināms jau pagājušā gadsimta 30. gados, taču pilnībā tos atklāja 90. gadu vidū. Meža sakopšanā un akmens krāvumu attīrīšanā ir strādājuši simtiem talcinieku. Vieta ir interesanta arī ar savu ainaviskumu – stāviem pauguriem, ielejām un avotiem. Mežā ir veikti tikai paši nepieciešamākie labiekārtošanas darbi, lai saglabātu to maksimāli neskartu. Informācija par objektu +371 26136682.
Ķeveles avoti
Leģenda stāsta, ka Lielā Ziemeļu kara laikā latviešu zintnieki ar avota ūdeni esot izdziedinājuši Zviedrijas karali Kārli XII, kuram nav spējuši palīdzēt galma mācītie dakteri. Avotus tāpēc bieži sauc arī par Karaļa avotiem, bet to ūdeņiem piedēvē dziednieciskas spējas. 4 m dziļajā gravā, kuras krasti nostiprināti ar laukakmeņiem, izverd septiņi avotiņi, kas tālāk saplūst vienā strautā. Katra avota ūdenim ir sava garša, un katrs līdz noteiktai kaitei. Dziednieki par enerģētiski spēcīgu uzskata arī pašu vietu.