Kārļa Ulmaņa dzimtajā pusē

Bērzes pagasts Zemgales līdzenuma viducī ir Kārļa Ulmaņa dzimtā puse. Kārlis Ulmanis – viens no Latvijas valsts dibinātājiem, tās pirmais Ministru prezidents un ceturtais Valsts prezidents (1877 – 1942). Viņa politiskā darbība gan tiek vērtēta pretrunīgi, taču nenoliedzama ir viņa nesavtīgā darbošanās savas zemes un cilvēku labā, lielais ieguldījums latviešu tautas pašapziņas celšanā. Apceļojot Kārļa Ulmaņa dzimto pusi, iepazīsim Zemgales lauku sētas, vēsturiskas vietas un darbīgus cilvēkus. Gide Astrīda Lange +371 26764405.

Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas "Pikšas”

Kārlis Ulmanis piedzima 1877.gada 4.septembrī Zemgales vecsaimniecībā "Pikšas”, kur saimniekoja viņa tēvs Indriķis un māte Lizete. Dzīvojamā māja, kurā tagad ir iekārtots muzejs, par tautas ziedojumiem tika atjaunota pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā tieši tāda, kāda tā ir bijusi. Lielā saimniekmāja ar košu puķu dārziņu logu priekšā, senās saimniecības ēkas, plašais pagalms ar aku ļauj izjust Zemgales lauku sētas pamatīgumu. Mājā ir izvietota ekspozīcija, kas veltīta prezidenta dzīvei, darbībai un Ulmaņu dzimtai. Atjaunotajā kūtī apskatāma senās lauksaimniecības tehnika. Kārlis Ulmanis daudzreiz „Pikšu” saimniecībā izmēģināja projektus, ko vēlāk realizēja Latvijā, bet tīrumos tika pārbaudīta lauksaimniecības tehnika. Blakus esošajā izstāžu zālē vienmēr ir kāda izstāde. Vecajā klētiņā skatāma māju vēsture fotogrāfijās un seni sadzīves priekšmeti.

Katru gadu septembra pirmajā svētdienā tiek svinēta Kārļa Ulmaņa dzimšanas diena. Muzejā tiek gaidīti arī kāzinieki, kuriem sagatavota īpaša programma. Info par objektu +371 29364230.

Bērzes luterāņu baznīca

Pašreizējā izskatā baznīca ir pārbūvēta 19. gs. vidū. Tajā ir kristīts un iesvētīts Kārlis Ulmanis. 1939. gadā viņš baznīcas draudzei uzdāvināja zvanu ar veltījumu uz tā. Zvans izgatavots Liepājas drāšu fabrikā un sver apmēram tonnu. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika daļēji sagrauta, taču iedzīvotāji izglāba zvanu, kurš atkal ir uzstādīts tornī. Apmeklētāji var uzkāpt baznīcas tornī, lai tuvumā aplūkotu baznīcas zvanu un no augšas pārskatītu apkārtni. Info par objektu + 371 63754116.

Piemiņas zīme Bērzes centrā

Baznīcas priekšā 1929. gadā uzstādīja melnu obelisku, kurā iegravēti to Bērzes iedzīvotāju vārdi, kuri krituši Pirmajā pasaules karā, cīnoties Latviešu strēlnieku bataljona sastāvā uz Latvijas zemes, un Brīvības cīņās. Padomju laikā obelisks tika nopostīts. Tā vietā tagad ir uzstādīta piemiņas zīme. 

Bērzes kapi

Vecajā kapsētā pie baznīcas ir apbedīti Kārļa Ulmaņa vecāki, viņa audžu vecāki un citi dzimtas locekļi. Bērzes kapos vēlējās atdusēties arī prezidents pats. „Jo tā ir mana negrozāmā griba un vēlēšanās, lai es tiktu paglabāts dzimtā kapsētā, lai es tiktu paglabāts še no mūsu pašu vecās baznīcas – mūsu pašu kapsētā blakus tēvam un mātei”, bija izteicis vēlēšanos Kārlis Ulmanis 1939. gadā. Diemžēl viņam bija uz visiem laikiem jāpaliek svešumā. Tā kā prezidenta kapa vieta palika neatrasta, 90. gadu sākumā Bērzes kapsētā viņam uzstādīja piemiņas zīmi. Tā ir vieta, kuru mūža atdusai esot noskatījis Kārlis Ulmanis pats.

 Bērzes kapos ir apglabāts arī traģiski bojā gājušais dzejnieks Uldis Leinerts (1936 – 1969). Aiz kapsētas atrodas padomju karavīru kapi.

 Bērzes dzirnavas

Dzirnavas ir ievērojams tehnikas piemineklis, vienas no retajām dzirnavām Latvijā, kuras vēl darbojas. Dzirnavās ir saglabājušās vecās iekārtas. Te var iepazīties ar 100 gadu vecām labības pārstrādes tehnoloģijām, kuras darbojas, izmantojot ūdens spēku. Dzirnavu pirmsākumi meklējami Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1643. – 1684. g.), kad Bērzes muižā uz Bērzes upes tika ierīkotas vadmalas un buru audekla austuves. 1863. gadā ir uzbūvēts Bērzes upes aizsprosts un dzirnavas, kuru pašreizējais īpašnieks ir Orvils Heniņš.

Pašlaik dzirnavās tiek malti graudi, izgatavoti putraimi un grūbas. Turpat dzirnavās darbojas arī mazā hidroelektrostacija. Par padomju laikiem, kad te atradās arī galdniecība, atgādina vecie plakāti. Interesanta ir arī dzirnavu apkārtne un aizsprosts uz Bērzes upes. Iespējamas ekskursijas dzirnavās, iepriekš piesakot pa tālruni +371 26439106.  

Dārzeņu saimniecība "Saliņas"

Kaimiņos dzirnavām atrodas “Saliņas", kurās saimnieko darbīgā Otikovu ģimene, kas 60 ha audzē labību, kartupeļus, sīpolus un citas tradicionālas kultūras. Taču apmeklētājus vairāk interesēs tas neparastums, kas atrodams tikai šajā saimniecībā. Piecās lielās siltumnīcās te vareni aug vismaz 60 dažādu šķirņu tomāti, paprika, asie pipari, neparasti gurķi, melones, tādi dīvaiņi kā kivano, momordika. Ivetai Otikovai, kas pēc izglītības ir bioloģe, patīk viss neparastais.    
 
Ir ko redzēt arī uz lauka, kur briest melones, arbūzi, fizāļi, garšaugi, salāti un citi dārzeņi. Tas viss ēdams arī zaļi domājošiem, jo saimniecībā netiek izmantotas ķimikālijas. Apmeklētājiem tiek piedāvāta saimniecības apskate, konsultācijas, dārzeņu degustācija un  iegāde. Jāpiesakās iepriekš pa tālruni 29185540.
 

Skaidrītes un Haralda Bauzes dārzs

Lauku mājās Bērzes upes krastā ir izveidots plašs un skaists dārzs ar daudzveidīgu puķu kolekcijām, vīnogulāju aleju un mākslīgo purviņu, kurā sārtojas dzērvenes. Ciemiņi var iepazīt arī garšaugus, redzēt, kā aug lini, rudzi, arbūzi. Dārzā izvietotas saimnieka darinātās koka skulptūras. Saimniece ir tautas daiļamata meistare, viena no pazīstamākajām cimdu adītājām Latvijā. Viņa parādīs savu vairāk nekā 170 pāru lielo cimdu kolekciju. "Lejenieki”, Bērzes pagasts, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās – tālr. +371 63754136.