Lai pārskatītu projekta IMPETUS aktivitātes, diskutētu par agrīnās brīdināšanas sistēmas paplašināšanu reģionālā līmenī un platformas koncepciju zināšanu atbalstam par klimata pārmaiņu noturības paaugstināšanas iespējām, 7. jūnijā norisinājās projekta ekspertu un ieinteresēto pušu sanāksme “Pielāgošanās klimata pārmaiņām Zemgales reģionā: prioritārie virzieni aktivitātēm, agrīnā brīdināšana un zināšanu atbalsts”.
Sanāksmi iesāka Baltijas vides foruma valdes locekle un vides eksperte Daina Indriksone, lai informētu par projektu, tā mērķi un aktivitātēm. D. Indriksone akcentē, ka projekta ieviešanas laikā Zemgales reģionā paredzēti divi pilotprojekti – plūdu risku agrīnās brīdināšanas sistēmas paplašināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna izstrāde.
Ingrīda Brēmere, Baltijas Vides Foruma valdes priekšsēdētājas vietniece, vides eksperte, vēstīja par prioritārajiem virzieniem klimata pārmaiņu pielāgošanās kontekstā, klimata pārmaiņu ietekmju prioritizēšanu un iespējamām rīcībām. Pēc dažādu klimata pārmaiņu ietekmju un to radīto efektu apskatīšanas sanāksmes dalībnieki diskutēja par iespējamiem stratēģiskiem, praktiskiem un izglītojošiem pasākumiem Zemgales reģionā saistībā ar tādām ietekmēm kā – lauksaimniecības zemju postījumiem, vietējo sugu izzušanu, mežu ugunsgrēku biežuma un bīstamības palielināšanos, kā arī ietekmi uz cilvēku ar hroniskām slimībām veselību.
Jelgavas digitālā centra pārstāvji iepazīstināja ar agrīnās apziņošanas sistēmas uzlabojumiem un potenciālo tā darbības shematisko modeli, savukārt Zemgales plānošanas reģiona speciālists Emīls Rubīns informēja par agrīnās brīdināšanas sistēmas paplašināšanu reģionālajā līmenī – sistēmas ietvaru un tās darbības principiem. Šobrīd iezīmēta iespējamā plūdu modelēšanas teritorija Zemgales plānošanas reģiona teritorijā, tomēr, kā norāda I. Brēmere, upes un plūdi nezina administratīvās robežas, tāpēc pašvaldībām jāsadarbojas savā starpā.
Kā sanāksmes noslēdzošā runātāja uzstājās D. Indriksone, lai vēstītu par platformu zināšanu atbalstam par klimata pārmaiņu noturības paaugstināšanas iesējām (Resilience knowledge booster – angļu valodā). Plānots, ka platformā būs pieejami dažādi dati kā vairāki informācijas slāņi, operatīvie dati par plūdu riskiem, plūdu kartes, klimata dati, dažādu sektoru savstarpējās mijiedarbības un projekcijas, kā arī iespējamie pasākumi jeb risinājumi klimata pārmaiņu noturības paaugstināšanai, pamatojoties uz īstenotajiem labas prakses piemēriem. Mijiedarbību, scenāriju un risinājumu atspoguļošana ļaus secināt kādus pasākumus var īstenot klimata pārmaiņu pielāgošanās aktivitātēm. Platformas lietotāji būs Zemgales reģiona pašvaldību speciālisti, attīstības plānotāji, lēmumu pieņēmēji, ZPR un pašvaldību speciālisti, universitātes studenti u.c. pārstāvji, kuri varēs lietotni izmantot, lai izglītotos, gatavotu materiālus un lai pielāgošanās klimata pārmaiņām būtu veiksmīgāka.
Projekts Nr. 101037084 IMPETUS tiek finansēts no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas Horizon 2020 uzsaukuma LC-GD-1-3-2020 – “Climate-resilient Innovation Packages for EU regions” ietvaros. Pie IMPETUS īstenošanas strādā 32 organizācijas no deviņām Eiropas valstīm, Latvijā to ievieš Zemgales plānošanas reģions, Baltijas vides forums un Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs. Projekta kopējais budžets ir 16 224 768.85 eiro, no kuriem 436 750.00 piešķirti ZPR.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja:
Zemgales plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Ilze Lujāne