Sniedzot emocionālu un līdzdalīgu vēstures notikumu pieredzi, ikviens interesents jau rītdien (11.janvārī) aicināts apmeklēt Ziemassvētku kauju rekonstrukciju Antiņu kapos, Mārupes novadā.
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. Lai kopīgi godinātu Ziemassvētku kauju dalībniekus un to varonību, ikviens aicināts vērot Pirmā pasaules kara laika kauju rekonstrukciju. Ziemassvētku kauju rekonstrukcija ar Pirmā pasaules kara laika karavīru formas tērpiem, ieročiem un ekipējumu, zemnīcu un ierakumu apskate - 11. janvārī plkst. 14.00 Antiņu kapos, Babītes pagastā, Mārupes novadā.
Savukārt 11.janvārī plkst. 15.00 Ziemassvētku kauju muzejā “Mangaļi”, Valgundes pagastā, Jelgavas novadā, notiks svinīga ceremonija, mūsdienu NBS ieroču demonstrējumi, kā arī būs iespēja īpašā stendā iepazīties ar projektu “Military Heritage II” un uzzināt par veiktajām aktivitātēm militārā mantojuma tūrismā.
Projekts “Military Heritage II” aptver laika posmu no Pirmā pasaules kara sākuma līdz mūsdienām. Pasākuma dalībnieki varēs saņemt pavisam jaunu produktu – Baltijas valstu militārā mantojuma tūrisma karti, kurā apkopoti vairāk nekā 200 nozīmīgi objekti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Tie ietver muzejus, cietokšņus, militāro aprīkojumu, takas, bunkurus, cīņu vietas, militārās pilsētas, infrastruktūru un piemiņas vietas.
Tradicionāli pasākums noslēgsies ar lāpu gājienu no "Mangaļu" mājām, kas beigsies ar piemiņas brīdi Ložmetējkalnā. Neizpaliks arī kopā būšana pie ugunskura ar siltu tēju, pīrāgiem, armijas lauka virtuvi un dziesmām.
Detalizēta pasākuma programma atrodama pielikumā pievienotajā dokumentā. Ņemot vērā, ka pasākuma norisināsies ārā, aicinām ikvienu apmeklētāju parūpēties par siltu apģērbu un apaviem.
Informācijai: Ziemassvētku kaujas sākās 1. Pasaules kara laikā, 1916. gada 23. decembrī, Ziemassvētku priekšvakarā. Latviešu strēlnieki, cīnoties Krievijas impērijas armijas sastāvā, pārrāva vācu nocietinājumus un ieņēma aptuveni 30 kvadrātkilometru plašu teritoriju, kas iepriekš nebija izdevies krievu vienībām. Taču kritušo tūkstošos mērāmi zaudējumi spēcīgi iedragāja latviešu lojalitāti Krievijas impērijas varas iestādēm un iezīmēja pagrieziena punktu gan strēlnieku, gan Latvijas vēsturē.
Par Ziemassvētku kaujām vairāk uzzināsiet militārā mantojuma tūrisma vietnē: https://militaryheritagetourism.info/.../topics/view/81
Savukārt par projektu un tā īstenotajā aktivitātēm šeit: https://ej.uz/MilitaryHeritageII
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.