Lai iepazītu Polijas pieeju civilajai aizsardzībai, krīžu pārvaldībai un reaģēšanai uz klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, no šī gada 24. līdz 27. martam Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) speciālisti kopā ar pārstāvjiem no Jelgavas, Aizkraukles un Bauskas novadu pašvaldībām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un kolēģiem no Lietuvas partneru organizācijām devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Vodzislavas apriņķi (Wodzisław Śląski) Polijā, projekta “Safe Response” ietvaros.
Vizītes laikā dalībnieki tikās ar Vodzislavas apriņķa pašvaldības vadību un Krīzes vadības centra speciālistiem, lai detalizēti iepazītos ar Polijas daudzlīmeņu krīzes vadības sistēmu un sadarbības principiem starp dažādām institūcijām. Īpašu interesi raisīja reģiona vērienīgā pretplūdu infrastruktūra – tika apmeklēts Racibožas Dolnas (Racibórz Dolny) plūdu kontroles rezervuārs un Bukovas (Buków) polderis, kas aizsargā plašu teritoriju no Odras upes plūdiem. Kā unikāls pielāgošanās piemērs klimata pārmaiņām tika prezentēts Niebočovas (Nieboczowy) ciema pārcelšanas stāsts: regulāro plūdu apdraudējuma un ar to saistītās rezervuāra būvniecības dēļ, ciems tika pārvietots – tas bija komplekss, ilgstošs process, kas prasīja rūpīgu plānošanu un sadarbību ar kopienu. Kā praktisks risinājums ārkārtas situācijām tika izcelta arī centralizētas materiālu noliktavas izveide, kas nodrošina operatīvu piekļuvi nepieciešamajam aprīkojumam un inventāram.
Būtiska vizītes daļa bija veltīta Polijas un Čehijas ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pieredzes apguvei. Dalībnieki apmeklēja Polijas Valsts ugunsdzēsības dienesta apgabala štābu Vodzislavā, kā arī Čehijas Valsts ugunsdzēsības dienesta staciju Karvinā (Karviná), gūstot ieskatu dienestu struktūrā, uzdevumos krīzes situācijās un pārrobežu sadarbības mehānismos. Tāpat tika apmeklēti vairāki Polijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību depo Niebočovā, Golkovicē (Gołkowice) un Laziskā (Łaziska). Šie apmeklējumi ļāva novērtēt brīvprātīgo ugunsdzēsēju nozīmīgo lomu Polijas civilās aizsardzības sistēmā un iepazīt viņu tehnisko nodrošinājumu, tostarp modernas tehnoloģijas kā glābšanas darbos pielietojamus dronus. Īpaši vērtīgi bija Polijas un Čehijas dienestu pārrobežu
sadarbības piemēri, jo viens no projekta “Safe Response” mērķiem ir stiprināt Latvijas un Lietuvas pārrobežu reaģēšanas spējas.
Vizīte kalpoja arī kā platforma daudzpusējai pieredzes apmaiņai par aktuāliem civilās aizsardzības izaicinājumiem un risinājumiem. Gan Latvijas, gan Lietuvas delegācijas sniedza ieskatu savu valstu civilās aizsardzības sistēmās un pašvaldību lomā krīžu vadībā. Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Raimonds Kudlis iepazīstināja Polijas un Čehijas kolēģus ar Zemgales reģiona pieredzi postošo 2023. gada vasaras plūdu seku likvidēšanā. Savukārt Polijas puses pārstāvji dalījās nesenā pieredzē par 2024. gada septembra plūdiem savā reģionā un to pārvarēšanas gaitu. Šāda praktisku gadījumu analīze un pieredzes apmaiņa ir būtiska, lai mācītos vienam no otra un uzlabotu gatavību līdzīgām krīzēm nākotnē.
Pieredzes apmaiņas vizīte sniedza vērtīgas atziņas un praktiskas idejas Zemgales reģiona civilās aizsardzības stiprināšanai un noturības veicināšanai pret klimata pārmaiņu izaicinājumiem. Īpaši nozīmīgi ir gūtie ieskati Polijas un Čehijas krīzes vadības organizācijā, vērienīgu riska mazināšanas projektu plānošanā un īstenošanā, brīvprātīgo dienestu efektīvā iesaistē, pārrobežu sadarbības modeļos un moderno tehnoloģiju pielietojumā.
Projekts Nr. LL-00077 “Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā” (Safe Response) tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 673 755,26 EUR, tostarp līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 539 694,21 EUR. Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/reagesana-uz-klimata-parmainu-riskiem-un-ekstremaliem-laikapstakliem-noversana-latvijas-un-lietuvas-parrobezu-regiona
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
