Dobeles pilsētas kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) "Avots" ir šī gada svētku dalībnieki. Vairāku dalībnieču darbi ir izvēlēti Tautas lietišķās mākslas izstādei “Mēs”, kas būs skatāma Rīgā izstāžu zālē (Sporta ielā 2) no 1. jūlija līdz 9. jūlijam. Tradicionāli (jau no 2003. gada Dziesmu un deju svētkiem) svētku nedēļā norisinās Tautas lietišķās mākslas meistaru darinājumu gadatirgus Vērmanes dārzā, kura dalībnieki ir arī mūsu studiju dalībnieces.
TLMS “Avots” vadītāja Inta Jansone zina stāstīt, ka studijai ir vairāk, nekā 50 gadu. “Tāds audēju klubs darbojās jau agrāk, bet šajā gadā tika piešķirts studijas nosaukums, apstiprinot sasniegto kvalitātes standartu. Koš Dziesmusvētku simtgades esam piedalījušies visos svētkos,” atmiņās dalās I.Jansone. Pati viņa atceras precīzu datumu, kad pirmo reizi iesēdās stellēs – tas bijis 2003.gada 6.februāris. Tātad arī 20 gadus Inta darbojas šajā studijā. Viņa atminas, ka pirms tam jau ļoti patikušas lietišķās mākslas izstādes un bijis apbrīns par audēju meistarību.
Savukārt par TLMS “Auce” tās vadītāja Vija Vanaga skaidro: “Pulciņš ir dibināts 1957. gada oktobrī . Sāka kā rokdarbnieces – izšūšana, adīšana, tad pievērsās aušanai. Studijas statusu ieguvām 1997. gadā. Studijā aktīvi darbojušās 10 dalībnieces. Esam 15 reizes piedalījušās Dziesmu svētku izstādēs, kā arī LNKC rīkotajās izstādēs : Madonā, Kuldīgā, Iecavā, Brīvdabas muzejā, Liepājā un citur.”
Viņa pati studijā darbojos no 1968.gada . “Mani studijas darbībā iesaistīja tā laika studijas vadītāja, kas bija mana vecākā māsa. Tā arī darbojos līdz šim laikam. Tagad esmu pensionāre,” klāsta Vija. Viņa piebilst: “Dziesmusvētki spēcina mūsu kopā būšanu un nodot tālāk tautisko mantojumu.”
“TLMS “Bēne” dibināta 1973.gadā. Līdz ar to šogad svinam 50.gadu pastāvēšanas jubileju,ko atzīmēsim ar izstādes atklāšanu 29.aprīlī.
Sākotnēji studijā darbojās ap 30 dalībnieku - audēji, pinēji, mezglotāji. Pašlaik skaits ir sarucis - esam 13 dalībnieces - audējas un adītājas. Bāzējamies Bēnē jau no pirmsākumiem. Ar Pašvaldības atbalstu mums ir gaišas, izremontētas telpas Benē,Stacijas ielā 8. Cenšamies ieinteresēt arī jauno paaudzi Pamatā dalībnieces ir pensijas vecumā,no kurām tad mēs jaunie cenšamies apgūt aušanas prasmes,jo tā tiek saglabāts kultūras mantojums,” par savu vadīto studiju stāsta Ilze Gailāne. Viņa spriež: “Šis gads atkal ir tāds kā atskaites punkts,jo gatavojāmies lielajai Dziesmusvētku lietišķās mākslas izstādes darbu atlasei,kas noritēja veiksmīgi un jūnijā darbi ceļos uz Rīgu. Tāpēc Dziesmusvētki ir svarīgi ne tikai koristiem un dejotājiem,bet arī mums audējiem.”
Viņa skaidro, ka ikdiena katrai aizrit dažādi,jo ir dažādas nodarbes, tad ir mazāk laika aušanai jo tas ir laikietilpīgs process, kamēr tiec līdz gatavam rezultātam,tāpēc vajag lielu pacietību,bet toties esot gandarījums par paveikto. Prieku sagādājot,ja kāds pasūta tautiskos brunčus,jostas, tad audējas jūtoties tomēr vajadzīgas.
“Iepriekšējos un arī šī gada Dziesmusvētkos piedalāmies svētku gājienā,kas ir ļoti jauks pasākums.Tur var sajust to Latviešu kopības sajūtu,kur visi ir vienoti,pacilāti,” piebilst I.Gailāne.
“Fakts, ka visu trīs novada studiju dalībnieki ir oficiāli Dziesmu svētku dalībnieki, silda sirdi. VI Dziesmusvētku (1926) plakāta autors Vilis Krūmiņš (1891 – 1959) attēlojis tautiskā apģērbā greznojušos sievieti un vīrieti. Meita tur rokās kamolu, bet vīrs – spēlē kokli. Kāda ir bijusi plakāta autora doma, nezinu, bet ... ar kamolu jau viss sākas. Un stāsts jau ir ne tikai par tautas tērpiem, kuros tērpjas Dziesmu svētku dalībnieki. Tas ir stāsts par cilvēkiem, mūsu novada TLMS dalībniekiem, kas uztur dzīvu šo kultūras mantojumu un nebaidos teikt, ka arī stiprina visu mūsu piederības sajūtu savai tautai.,” teic Dobeles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes Amatiermākslas kolektīvu koordinatore Ineta Strazdiņa.
Informāciju sagatavoja Dobeles novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto: No TLMS albumiem