650 dalībnieki no 31 kolektīva pārstāvēs Dobeli XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos Rīgā, jau no šīs svētdienas uzsākot dalību dažādos koncertos galvaspilsētā.
“Cauri gadu desmitiem latvieši ir bijuši vienoti dziesmās un dejās, lai līksmi skan sirdis “Kopā augšup”, lai rīb soļi kā “Mūžīgais dzinējs”, jo “Laiks iet pāri visam”, un mēs tajā atstāsim savas pēdas! Dāvāsim sev un viens otram neaizmirstamas emocijas! Lai Dobeles novads tālu izskan,” uzmundrinošus vārdus visiem novada svētku dalībniekiem velta Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis.
Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu zīmē ritošie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki norisināsies Rīgā no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.
Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 43 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Desmit dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 60 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs vērot 500 000 apmeklētāju.
No Pirmajiem svētkiem 1873. gadā ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību. Lai kora dziedātāji un dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari, folkloras kopu un amatierteātru dalībnieki varētu piedalīties Svētkos, piecu gadu garumā rit sistemātisks ikdienas darbs – mēģinājumi, nepārtraukta repertuāra sagatavošana, skates, konkursi, izstādes, semināri un koncerti. Un tad ik pēc pieciem gadiem viņi visi no Latvijas pagastiem un mazpilsētām saplūst Rīgā, kļūstot par varenāko tautas kustību. Dziesmu un deju svētku tradīcija ir devusi nozīmīgo ieguldījumu latviešu nācijas pašapziņas veidošanā un neatkarīgas valsts idejas uzturēšanā latviešu tautai sarežģītos vēstures posmos, kas arī novērtēts starptautiskā līmenī, 2003. gadā Dziesmu un deju svētkus iekļaujot UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.
Līdz šim visos svētkos – gan padomju laikos, gan pēc pēc neatkarības atjaunošanas Dobeles novads tur ir bijis pārstāvēts. Starp 650 dalībniekiem no Dobeles novada būs pieci kori ar aptuveni 134 dziedātājiem, 15 dejo kolektīvi ar 340 dalībniekiem, tāpat arī divi pūtēju orķestri 43 mūziķu sastāvā, trīs lietišķās mākslas kolektīvi ar 30 dalībniekiem, viens mazākumtautību kolektīvs desmit personu sastāvā un viens vokālais ansamblis ar 12 dziedātājiem. Kā arī vēl svētkos piedalīsies septiņu cilvēku kapella, 19 dalībnieku folkloras kopa un divi aktiermākslas kolektīvi 16 aktieru sastāvā. Dalībnieku vidū gana plaši pārstāvēti arī Dobeles novada pašvaldības darbinieki.
Informāciju sagatavoja Dobeles novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto: Inga Alle no koncerta “Kopā būt”Dobeles Ķestermeža estrādē šī gada 27.maijā