Turpinās Dobeles novada pašvaldības vadības un domes deputātu tikšanās ar pagastu iedzīvotājiem

Krimūnu pagastā bija sapulcējies kupls pulks pagasta iedzīvotāju un aktīvi iesaistījās sev aktuālu jautājumu uzdošanā novada vadībai. Kā pirmo no aktuālajiem jautājumiem Krimūnu iedzīvotāji uzdeva par sporta laukumu “Akācijās”, uz ko Ivars Gorskis atbildēja, ka finanses sporta laukumam jau ir paredzētas pašvaldības budžetā, tā kā basketbola grozs jau ir sagādāts, jāturpina darbs pie paša laukuma izveides – kā pirmais tas varētu būt basketbola laukums.

“Ir jāsaprot, ka vienā gadā nebūs tik daudz naudas, lai visu varētu izdarīt uzreiz, tādēļ mēs to darām pakāpeniski. Uzskatu, ka ir redzams, ka mēs ne tikai runājam, bet arī darām, sākot ar ielu sakārtošanu, beidzot ar sporta laukumu izbūvi arī šeit, Krimūnās, kas ir tapšanas stadijā. Diemžēl darbi neiet tik raiti uz priekšu, kā gribētos, bet, iekustinot procesu, viss ieies savā ritmā,” krimūnniekiem solīja domes priekšsēdētājs.

Gluži tāpat kā citviet, arī Krimūnās raizes iedzīvotājiem sagādā grantēto ceļu putekļi, meklējot risinājumus paši saviem spēkiem, norādot, ka spiesti pat stādīt tūjas, lai vismaz daļēji aizturētu putekļu iekļūšanu pagalmos. Ivars Gorskis aicināja vietējos iedzīvotājus vērsties pašvaldībā ar iesniegumu, lai varētu nepieciešamos ceļu posmus apstrādāt ar pretputes materiālu, kā tas tiek darīts pārējos pagastos, vienlaikus uzsverot, ka pašvaldības mērķis ir laika gaitā “tikt vaļā” no grantētajiem ceļiem, lai to vietā būtu asfaltēti ceļi vai vismaz grants segums ar dubultās virsmas apstrādi.

Taču attiecībā uz norādīto problēmu ar asfaltēto ceļu, kas ved uz “Akācijām”, Ivars Gorskis atgādināja, ka tas ir VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā, un tikai tad, kad pašvaldības teritorijā visos ciemos būs sakārtoti pašvaldības ceļi, var domāt par valsts ceļu pārņemšanu, jo to uzturēšanai nepieciešams papildu finansējums.

Tāpat kāds no krimūnniekiem interesējās par SIA “Dobeles Enerģija” jaunajiem tarifiem, uz ko pašvaldības vadītājs atbildēja, stāstot par veicamajiem darbiem, kas tiek darīti, lai tarifu varētu samazināt: “Šobrīd cena nav panesama pat iedzīvotājiem ar vidusmēra ienākumiem, taču “Dobeles Enerģija” steidz būvēt jaunu šķeldas katlumāju, kam jābūt gatavai jau 27. oktobrī. Tāpat tiek kārtota nepieciešamā dokumentācija, lai varētu saņemt atļauju nededzināt gāzi, bet izmantot dīzeļdegvielu, kas ir uz pusi lētāk. Līdz ko tas tiks sakārtots, tarifs atkal samazināsies. Vispār valsts liek ļoti daudz birokrātisku šķēršļu, lai mēs varētu dzīvot lētāk. Uzskatu, ka energokrīzes apstākļos, kādi ir šobrīd, pašvaldībām bija jādod tiesības nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus siltumenerģijas izmaksu samazināšanai, papīru kārtošanu atliekot uz vēlāku laiku.”

Turpinot tēmu par siltumenerģijas izmaksām un to taupīšanu, Krimūnu iedzīvotāji interesējās arī par novada ēku siltināšanas iespējām. Pašvaldības vadītājs pauda viedokli, ka pašvaldību ēkas vairumā gadījumu ir sakārtotas, taču ar pārējām ir grūtāk, jo būvniecības cenas ir ļoti augušas, turklāt bankas nedod kredītus, lai veiktu daudzdzīvokļu māju siltināšanu laukos, jo banku ieskatā īpašumam laukos nav tādas vērtības, lai riskētu. “Ar to diemžēl jāsamierinās,” piebilda domes priekšsēdētājs. Viņš gan uzsvēra, ka vitāli svarīga ir dzīvojamā fonda attīstība kopumā. Tāpat kā citās tikšanās reizēs, arī šajā reizē iedzīvotāji tika informēti par visu gaismekļu nomaiņu uz LED lampām, vienlaikus informējot, ka tas izmaksās ap 170 000 eiro, taču ilgtermiņā būtiski ietaupīs elektroenerģiju.

Neizpalika arī dažādu valsts līmeņa problēmu apspriešana, savukārt sanāksmes noslēgumā kāds no klātesošajiem jautāja par to, vai Dobeles novadā tiek un ir plānots uz 1. septembri piešķirt pabalstu skolēniem, uz ko atbildot, domes priekšsēdētājs akcentēja, ka, viņaprāt, prioritāte ir nodrošināt bērniem brīvpusdienas, un Dobeles novads ir viens no retajiem novadiem, kur tas tiek darīts. Tas kopumā no pašvaldības budžeta prasa lielu finansējumu, turklāt ir daudz svarīgāk, nekā izsniegt vienreizēju pabalstu mācību gada sākumā, jo ēdināšana ir nodrošināta visa gada garumā. Tāpat bijušā Dobeles novada vecākiem ir samazināts līdzmaksājums mūzikas un mākslas skolās, kas gada griezumā vecākiem sniedz ievērojamu personisko līdzekļu ietaupījumu.

Tā kā septembris tika aizvadīts Saeimas pirmsvēlēšanu gaisotnē, Jaunbērzes iedzīvotāji bažījās, vai tikai šīs rīkotās sanāksmes ar iedzīvotājiem, nav cieši saistītas ar gaidāmajām vēlēšanām, uz ko vietējās varas vadītājs atbildēja noliedzoši: “Tikšanās netiek rīkotas saistībā ar Saeimas vēlēšanām, tās tiek rīkotas tikai un vienīgi saistībā ar nākamā gada budžeta plānošanu. Tāpat kā citur novadā, kur šādas tikšanās jau ir notikušas, esam atbraukuši runāt ar jums par to, kas aktuāls ir pagastā, kas ir nesaprotams vai satrauc, tāpat lai pastāstītu, kas šobrīd notiek novadā kopumā.”

Tā kā pirms sarunas ar iedzīvotājiem pašvaldības vadība iepazīstas tuvāk ar katra pagasta teritoriju un tās saimniecisko dzīvi, jau sapulces sākumā Ivars Gorskis informēja, ka secināts – papildu finansējums jāiegulda grants ceļu stāvokļa uzlabošanā, līdz ar to Jaunbērzē nākamajā gadā paredzēts uzsākt programmu, kuras ietvaros katru gadu tiks atjaunots asfalta segums vismaz vienai ielai, cerot, ka pietiks finansējums, lai ieceri realizētu.

Viena no aktuālajām lietām ir arī atpūtas laukuma izveide Jaunbērzē – šobrīd jau top skiču projekts. “Šobrīd ir tikai idejas, tiklīdz tās būs pilnīgi skaidras, iedzīvotājiem būs iespēja izteikties, kas viņiem vairāk no visa paredzētā ir nepieciešams – bērniem, jauniešiem un “večiem”, katram pa stūrītim. Ļoti iespējams, ka būs estrāde, ja būs nauda, arī strūklaka, stāvlaukums. Iela vairs nebūs caurbraucama. Mēģināsim rast zelta vidusceļu,” papildināja pagasta pārvaldnieks Raimonds Sīpols.

Sarunas turpinājumā kāda Jaunbērzes iedzīvotāja izteica viedokli, ka pareizāk būtu sākt ar jautājuma par tukšo dzīvokļu un ar to saistīto problēmu risināšanu, lai daudzdzīvokļu mājas nesabruktu. Ja kaimiņu dzīvokļi netiek kurināti, jumts tek, īpašums iet bojā. Raimonds Sīpols apstiprināja, ka šī problēma ir zināma, taču tie ir privāti dzīvokļi, un atņemt īpašumu pašvaldība nevar. Pašvaldības funkcijas ir ierakstītas likumā un apsaimniekot privātu īpašumu pašvaldība nedrīkst.

“Jumta nomaiņa ir jārisina pašiem īpašniekiem, arī privātmāju īpašniekiem šādas darbības finansiāli netiek atbalstītas. Saprotams, ka piesaistīt finansējumu ir sarežģīti, pietiek ar vienu parādnieku, lai to nevarētu izdarīt, taču tikai paši dzīvokļu īpašnieki var apsaimniekot savu īpašumu, jāmēģina sazināties ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem un vienoties par visiem pieņemamu risinājumu,” skaidroja domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis. Turpinot šo iedzīvotājiem svarīgo tēmu, kāda klātesošā uzsvēra problēmu par “bagātību pagrabos un bēniņos”. Tie ir atkritumi, gadiem krāti, ko būtu nepieciešams izvest. Uz šo jautājumu atbildi sniedza pašvaldības vadītājs: “Ja tas jūsu ciemā ir aktuāli, varam sarīkot akciju, izlikt konteineru un aicināt izvākt pagrabus un bēniņus. Pašvaldība segtu izdevumus, bet, protams, ar mērķi nākotnē tos vairs nekrāt. Ir jāapzina iedzīvotāji, lai tiešām konteiners būtu piepildīts.”

Tāpat kā citviet, arī Jaunbērzē no iedzīvotājiem izskanēja precizējoši jautājumi par valsts atbalstu apkurei, neskaidrības saistītas ar to, vai pabalsts tiks piešķirts visiem, uz ko tika saņemta apstiprinoša atbilde, norādot, ka, lai piešķirtu atbalstu energoresursu cenu kāpuma atbalstam, jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu un nepieciešamajiem papildu dokumentiem.

Sapulces laikā tika stāstīts arī par konsultatīvajām padomēm, to lomu pagasta iedzīvotāju lēmumu pieņemšanas iesaistē. “Nākamajā gadā katram pagastam tiks piešķirta noteikta naudas summa, par kuras izlietošanu varēs lemt konsultatīvā padome, skatoties no tā, kādām vajadzībām pagastā nauda ir visvairāk nepieciešama,” skaidroja domes vadītājs.

Neērtības Jaunbērzē dzīvojošajiem rada arī autobusu satiksme uz Dobeli, taču šī jautājuma atrisināšana nav pašvaldības spēkos. Cita starpā, tikšanās laikā tika pārrunātas iespējas izbūvēt ciemā gājēju celiņu, kas ietu gar valsts nozīmes ceļu Jelgava–Tukums Jaunbērzes teritorijā, kā arī nepieciešamo autobusa pieturvietu, taču, ņemot vērā, ka tas ir valsts ceļš, jāmeklē cits risinājums. Arī šajā reizē tika minēts Penkules piemērs: uz laiku pārņemt ceļa posmu, lai pašvaldībai būtu tiesisks pamats ieguldīt tajā pašvaldības finanšu līdzekļus, vēlāk nododot to atpakaļ VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā.

Sapulces laikā tika arī rosināts izvietot “gulošos policistu” uz ceļa, kas ved gar pirmsskolas izglītības iestādi “Minkuparks”, kas varētu likt piebremzēt pārgalvīgajiem autobraucējiem, par ko šaubas izteica pagasta pārvaldes vadītājs Raimonds Sīpols, norādot, ka šādi “ierobežotāji” traucēs ielas tīrīšanas procesā, turklāt atsevišķu personu domāšanu un braukšanas ieradumus nemainīs.

Noslēdzoties sarunām un diskusijām, jaunbērznieki pauda gatavību iesaistīties plānotajās konsultatīvajās padomēs, tā izmantojot iespējas ietekmēt pagastā notiekošos procesus un risināmos jautājumus.

Zebrenes Klientu apkalpošanas punktā sanākušie iedzīvotāji bija noskaņoti sarunām par globālām problēmām valstī, mazāk – par pagastā vai novadā veicamajiem darbiem. Kā tas notiek katrā no apmeklētajiem pagastiem, arī Zebrenē sanāksmes sākumā Ivars Gorskis informēja klātesošos par aktuālo novadā, tai skaitā par energoresursu sadārdzinājumu un risinājumiem, kādus spiesta īstenot pašvaldība, lai ietaupītu, jo straujais elektrības un apkures cenu kāpums būtiski ietekmē ne tikai iedzīvotāju maciņus, bet arī pašvaldību.

Tāpat domes priekšsēdētājs darīja zināmu, ka šobrīd pašvaldības iestādēs notiek darbs pie nākamā gada budžeta plānošanas, svarīgi, lai pašvaldība varētu ne tikai “savilkt galus”, bet arī atvēlēt naudu attīstības projektiem. “Tas, ko, apmeklējot Zebrenes pagastu, ievērojām, ka Zebrenes ciemā noteikti nepieciešams pārbruģēt gājēju ietvi, kas ved gar centrālās brauktuves malu, tā ir sabrukusi, tāpēc uzskatām par prioritāru darbu, kas nākamajā gadā būtu jāizdara,” minēja Ivars Gorskis.

Iedzīvotājiem arī tika atgādināts, ka jau no 1. oktobra pašvaldībā var vērsties ar iesniegumiem, lai saņemtu valsts pabalstu energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai. Iedzīvotāji gan izteica kritiku par plānotā pabalsta apmēriem, vienlaikus uzsverot, ka cilvēki nevēlas lūgties un uzskata šo nepieciešamību vērsties pēc pabalstiem par apkaunojošu.

Domes vadītājs aicināja nekautrēties un vērsties ne tikai pēc palīdzības energoresursu cenu kāpuma kompensēšanas pabalsta saņemšanai, bet mudināja arī apmeklēt sociālo darbinieci, lai izvērtētu citu pabalstu saņemšanas iespējas. Sarunas par pabalstiem bija gana ilgas, un rezultātā noveda pie tā, ka vairāki aktīvākie klātesošie ar rūgtumu balsī atzina, ka laukos dzīve nebūt nepaliek vieglāka.

Galvenos pārmetumus iedzīvotāji vērsa valsts pārvaldes lauciņā, norādot, ka tas, ka Zebrenē nav nedz feldšerpunkta, nedz pasta, nedz iespējas norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un nodokļiem, krietni apgrūtina ikdienu, mudinot vietējās pārstāvjus, kuri katrs ir kādas partijas pārstāvji, uzrunāt nozaru politiskos vadītājus, lai rastu risinājumu. Ivars Gorskis atzina, ka mūsdienās jāspēj pielāgoties dzīvei laukos, kas kļuvusi gana ekskluzīva, mudinot iedzīvotājus apgūt e-rīkus, nepieciešamības gadījumā tos apgūt palīdzēs arī pašvaldības darbinieki Zebrenes Klientu apkalpošanas punktā.

Atgriežoties pie aktualitātēm Zebrenē, tika minēts, ka ciematā pieejams ļoti kaļķains ūdens, turklāt pēc dezinfekcijas veikšanas ilgstoši nav iespējams to lietot uzturā. Pēc iedzīvotāju domām tieši SIA “Dobeles ūdens” pienākums ir nodrošināt nelietojamā ūdens nolaišanu, lai tas nav jādara uz pašu pagasta ļaužu rēķina.

Tāpat ciemata aktīvisti interesējās, vai nākotnē nav plānots uzlabot apgaismojumu ciemā, uz ko pagasta pārvaldes vadītāja Irēna Dabra atbildēja apstiprinoši, informējot, ka šobrīd ir izstrādāts projekts, lai vairākus posmus pašā ciemata centrā izgaismotu, taču tas, cik drīzā laikā tas notiks, atkarīgs no pašvaldības budžeta iespējām. Ivars Gorskis pieļāva, ka daļa no plānotā apgaismojuma varētu ierīkot jau nākamajā gadā.

Ievērojot trauslo ģeopolitisko situāciju pasaulē un karadarbību Ukrainā, kāds vietējais iedzīvotājs interesējās, vai pašvaldībai ir civilās aizsardzības plāns, kas attiektos uz lauku iedzīvotājiem militārā apdraudējuma gadījumā, jo bažas rada fakts, ka gadījumā, ja sāktos karadarbība Latvijā, lauku ļaudis nezinātu rīcības plānu. Domes priekšsēdētājs paskaidroja, ka Civilās aizsardzības plāns pastāv, taču līdz šim tajā nebija iekļauta sadaļa par militāro apdraudējumu un rīcības plānu, taču plānots, ka drīzumā šī sadaļa tiks pievienota. Turklāt pašvaldību vadība tiek apmācīta rīcības plāna realizēšanā šādās situācijās, t.sk. par to, kā īstenot apziņošanu, ko nepieciešamības gadījumā veiks pašvaldības policija.

Sapulces noslēgumā tika vaicāts, vai, ņemot vērā straujo cenu kāpumu un neparedzamo energoresursu sadārdzinājumu, nav plānots atteikties no lielo pašvaldības ēku izmantošanas, kā, piemēram, ēkas, kurā savulaik bijusi Zebrenes pamatskola, bet šobrīd atrodas Klientu apkalpošanas punkts, turklāt tajā notiek arī kultūras pasākumi un iedzīvotājiem ir iespēja izmantot bibliotēkas pakalpojumus. Ivars Gorskis informēja, ka šobrīd satraukumam nav pamata, jo pašvaldībai nav bijusi iecere kādu no ēkām slēgt.

“Varat būt droši, ka šo namu tuvākajā nākotnē pašvaldība apsaimniekos un uzturēs, kā līdz šim, gluži tāpat kā Dobeles peldbaseinu un sporta halles, kas no pašvaldības paņem būtiskus finanšu līdzekļus, taču cilvēkiem ir vajadzīga centrālā vieta katrā pagastā, bērniem jāmācās peldēt un cilvēkiem nepieciešamas vietas, kur sportot,” noslēgumā apgalvoja domes priekšsēdētājs.

Nākamās tikšanās pagastos ar iedzīvotājiem plānotas jau pavisam drīz. Aktuālajai informācijai lūdzam sekot līdz pašvaldības tīmekļa vietnē un pašvaldības “Facebook” kontā.