Laiku lokos saglabāt tradīcijas, lepoties ar vērtībām un svinēt TĒRVETI
Laikā no 8. līdz 11. augustam Tērvetes vēsturiskajā centrā norisināsies Tērvetes un Zemgaļu svētki, kuros ikvienam tiek piedāvāta iespēja baudīt gan kultūras programmu “Tērvetei - 805”, gan Zemgaļu svētku vēsturisko programmu “Zemgaļu identitāte no senatnes līdz mūsdienām”. Tā ir iespēja jebkurai gaumei, vecumam un interesēm vairāku dienu garumā daudzināt un svinēt Tērveti tās 805. jubilejas gadā.
Svētku atklāsim Tērvetes estrādē ar mūsu novadnieces Annas Brigaderes lugas “Lielais loms” iestudējumu Voldemāra Šoriņa un Jura Kalniņa režijā, piektdienas krēslas stundā Tērvetes pilsdrupās notiks klasiskās mūzikas koncerts “Klasika dvēselei”, kuru apmeklējot skatītāji aicināti ņemt līdzi savus pledus vai āra krēslus.
Turpmākajās svētku dienās turpināsim klausītāju iecienīto sarunu ciklu “Tērvete toreiz”, gleznosim kopā ar Aiju Princi, Tērvetes jubileju svinēsim Garšu skvērā ar dažādām gardumu izdarībām. Svētku laikā godināsim Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastu jaundzimušos mazuļus pasākumā “Mazais Dobeles novadnieks 2023″, kam sekos bērniem un vecākiem veltīts muzikāls rotaļuzvedums.
Svētku sestdiena noslēgsies ar Zemgales karoga pacelšanu Tērvetes estrādē, kam sekos bruņinieku cīņu paraugdemonstrējumi un koncerts kopā ar grupu “Auļi”.
Visam paralēli Tērvetes koka pils teritorijā jau 21. gadu pulcēsies senie zemgaļi, kas runās, diskutēs, darinās rotas un demonstrēs cīņu veidus, šogad risinot Zemgaļu svētku tēmu “Zemgaļu identitāte no senatnes līdz mūsdienām”.
Pasākuma organizētājs ir Normunds Jērums, kas daudzviet Latvijā ir atpazīstams kā vēsturnieks pēc sava aicinājuma, vēstures un kauju rekonstrukciju entuziasts, Tērvetes Koka pils izveidotājs un saimnieks, biedrības “Latviešu karavīrs” dibinātājs un vadītājs.
Īpašais notikums svētkos – piektdien, 9. augustā, svinīga latviešu vēsturiskās zemes Zemgales karoga – tumši zaļš ar baltu horizontālu svītru – pacelšana Tērvetes pilskalnā. Zemgales karogs ir ne tikai zemgaļus vienojošais simbols, bet vienlaikus tas pauž arī mūsu piederību un identitāti Zemgalei un Latvijai plašākā nozīmē.
Sarunā ar svētku galveno organizētāju Normundu Jērumu atklājas viņa lepnums un prieks, ka Zemgaļu svētki ir vienīgais festivāls Latvijā, kurā ar senajiem lokiem savas prasmes demonstrē un sacensības organizē profesionāls loku šāvējs, kas arī šogad piedalīsies un ir gatavs sacensties ar svētku apmeklētājiem.
Savukārt, viena no seno zemgaļu diskusiju tēmām būs “Senie instrumenti Zemgaļu apdzīvotajās teritorijās - kokle”. Par kokli Normunds Jērums teic: “Tas ir viens no senākajiem atradumiem Baltijā – senākā koka detaļa no kokles ir atrasta tieši Tērvetē. Par to liecina arheoloģiskie izrakumi, kas veikti laikā no 1951. līdz 1960. gadam arheoloģes Emīlijas Brīvkalnes vadībā.”
Tā, lūk, katru gadu ir kaut kas īpašs, ar ko Tērvete vēsturiski jau 805 gadu garumā var lepoties, pierādīt savas vērtības un zemgaļu identitāti no sendienām līdz mūsdienām.
Zemgaļu svētkos piedalās:
Folkloras kopas: Laiva”, “Ceļteka”, “Rāmupe”.
Vēstures rekonstrukcijas klubi: Biedrība “Latviešu karavīrs”, Tērvetes zemgaļi, Heligenberga, Leitgiris, Senzeme, Baltava, Livland, Robeža, Anticnij Voin, Kroma Kolna Bruoliste.
Amatnieki: Ausma Spalviņa, Radošā rotu darbnīca, Rūnu rotas, Aleksandrs Redko (Dzintara darbnīca),Līga Reitere - Zāļu sieva, Bronzas liešanas darbnīcas “Upmale” rotkalis Māris Braže.
Tērvetes un Zemgaļu svētkus organizē: Biedrība “Latviešu karavīrs”, Dobeles novada Kultūras pārvalde, Tērvetes Kultūras nams, Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs un Tērvetes sporta centrs.
Svētkus atbalsta: Dobeles novada pašvaldība, VKKF Latviešu vēsturiskās zemes, Latvijas valsts meži Dabas parks Tērvetē, AS “Dobeles dzirnavnieks”, Apartamenti “Ores”, SIA “Lielķēniņš” (Tērvetes vēstures muzejs), Jānis Švītiņš, Tērvetes pagasta pārvalde.