Latvijas un Lietuvas vēstures lappuses vēsta, ka 13. gadsimtā Tērvete ir bijusi seno zemgaļu kultūrpolitiskais centrs. Arī turpmākajos gadsimtos vēsturē Tērvetes vārds bieži tiek minēts, par ko joprojām mūsdienās liecina aizvien jauni atradumi, pētījumi un atziņas.
Nu jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas augusta vidū Tērvetē notiek tradicionālie starptautiska mēroga Zemgaļu svētki. Arī šogad no 12. līdz 14. augustam pie Tērvetes koka pils norisinājās šī vēsturiskā tradīcija, ko ne viens vien dēvē par iespēju būt vēsturisko notikumu aculieciniekam, saskatīt seno zemgaļu dzīves veidu un līdzpārdzīvot cīņas garu.
Par šo unikālo iespēju vislielākais PALDIES Tērvetes vēstures zinātājam, Tērvetes koka pils veidotājam un uzturētājam, biedrības “Latviešu karavīrs” vadītājam, kā arī Zemgaļu svētku galvenajam organizatoram NORMUNDAM JĒRUMAM. Pateicoties tieši viņam, varam būt lepni, ka mūsu Tērvetes senvēsture dzīvo un ik gadu tā tiek iedzīvināta, organizējot šo svētku pasākumus, kurā iepazīstam seno zemgaļu materiālās un garīgās kultūras vērtības.
Šī gada svētku tēma: Tērvete – zemgaļu kultūrpolitiskais centrs.
Svētku pirmajā dienā tika organizēti pieci zinātniskie lasījumi ”Zemgaļu vēsture un materiālā kultūra.” Šai dienā tika runāts gan par Tērveti 13.gadsimtā, gan par Zemgaļu apbedīšanas tradīcijām viduslaiku sākumposmā, par senākajiem avotiem, kas vēsta par zemgaļiem un Zemgali, kā arī vēsturnieks Andris Tomašuns iepazīstināja ar jaunākajām atziņām zemgaļu kultūrpieminekļu pētniecībā.
Svētku svinīgā atklāšana notika otrajā dienā, kad Tērvetes koka pils pagalmā ar īpašiem rituāliem tika iedegts svētku ugunskurs, kam tika ziedota maize un ziedu pušķis, kam savu rituālu veica gan sievas, gan vīri.
Abas turpmākās dienas notika Amatnieku tirdziņš un amatu demonstrējumi, loka šaušanas turnīrs, uzstājas folkloras kopas, bija iespēja iepazīties ar Tērvetes koka pils ekspozīcijām, vērot Baltu maztautu un Livonijas bruņinieku turnīrus, kuros cīnījās drošsirdīgākie un veiklākie vietējo baltu maztautu un Livonijas ordeņbrāļu karavīri. Interesentiem bija iespēja piedalīties konkursā “Zemgaļi senatnē”, gan pasākuma dalībnieki, gan apmeklētāji, metot 15 kg metāla lodi, azartiski cīnījās par titulu “Spēcīgākais zemgalis”. Savukārt bērniem abas dienas bija iespēja ciemoties trušu pilsētiņā.
Paralēli visiem pasākumiem starp pils ekspozīcijām bija iespēja vērot LAT -LIT pārrobežu projektā tapušo Tērvetes senvēstures centra rekonstrukciju - filmu “Tērvete XIII gadsimtā”. Projekta vadītājs Latvijā un galvenais uz pētījumiem balstītās rekonstrukcijas izveidotājs bija vēsturnieks Normunds Jērums. Lielāko daļu filmas vērotāju bija ļoti pārsteigti par to, cik Tērvete ir bijusi pārapdzīvota un cik iespaidīga savulaik ir bijusi Tērvetes upe.
Svētku noslēgumā tika demonstrēts uzbrukums Tērvetes pilij. Lai tradīcijas veiksmīgi tiktu turpinātas arī jaunākajās paaudzēs, Normunds Jērums iesaistīja arī visjaunākos uzbrukuma vērotājus, lai viņi varētu pārliecināties, ka ļaunums uzvarēts un Tērvete savu dzīvi turpina.
Pasākumu dalībnieku vidū bija viesi no Lietuvas, kā arī kopa “Lity Taler” no Baltkrievijas, kas šobrīd, neatbalstot notikumus Ukrainā, savu patvērumu raduši Polijā. Dalībnieku vidū bija seno rekonstrukciju biedrība “Robeža” no Daugavpils, cīņu klubs “Livonija” no Rīgas, kopa “Heiligenberg” no Tērvetes, biedrība “Latviešu karavīrs”, rotkaļu Jakubovsku ģimene, kas šo tradīciju jau turpina trešajā paaudzē, kā arī individuālie dalībnieki no Ventspils, Liepājas un Rīgas. Pasākumu kuplināja folkloras kopas “Ceļteka” un “Laiva”.
Svētkus atbalstīja: VKKF Zemgales plānošanas reģions, Dobeles novada Tērvetes kultūras nams, SIA “Lielķēniņš”, AS Dobeles dzirnavnieks un Latvijas Valsts meži dabas parks Tērvetē.
Uz tikšanos XX Zemgaļu svētkos 2023. gada augustā!
Foto – I.Roze