Elga un Tālis Šneideri nosvinējuši Smaragda kāzas
Dobeles novada iedzīvotāji Elga un Tālis Šneideri savu kopīgo dzīves ceļu uzsāka pirms 55 gadiem, vēl arvien pāris dzīvo Tāļa tēva mājās Apguldē, bet abu spilgtā atmiņā palicis laiks, kā, Tālim atgriežoties no armijas, abi satikušies. Tālis atceras, ka Elgu ievērojies jau laikā, kad Elga devusies uz skolu, savukārt Elga Tāli pamanījusi, kraujot siena vezumus kolhozā, jo Tālis strādājis par smagās automašīnas šoferi. “Viņam bija skaistas zilas acis un lokaini mati, kā lai nepamana tādu pusi?” bilst Elga.
“Kad Tālis atgriezās no armijas, katrā ballē cerēju viņu satikt, līdz satiku arī, piecās minūtēs sapratu, ka viņš ir īstais,” atmiņās dalās Elga. Pāris apprecējās tajā pašā gadā, kad bija satikušies, kā jau lauku ļaudīm, esot bijis jāsagaida rudens, lai cūciņu nobarotu un varētu svinēt gruntīgas kāzas, kādas latviešiem tīk. Par mielastu parūpējusies Tāļa mamma, jo labi pratusi gatavot maltītes, vēl trīs dienas pēc kāzu mielasta esot bijis, ar ko mieloties.
Tālis savu darba mūžu aizvadījis šofera arodā, skolēnus pārvadājis pat 25 gadus, savukārt Elga strādājusi tirdzniecības jomā, un sevi sauc par ilggadēju veikalnieci.
Šneideru ģimenē uzaudzināti pieci bērni, un šobrīd abi ļoti priecājas par iespēju ģimenes godos satikt gan bērnus, gan mazbērnus un mazmazbērnus. “Mums ir paveicies, bērni tagad palīdz mums,” priecājas Tālis.
Kā atzīst Šneideru pāris, kopdzīvē vissvarīgākais ir visu darīt kopā: “Mēs visu darām kopā, darbs, kas padarīts kopā, rada īpašu kopības sajūtu un gandarījumu, arī bērni jau no agras bērnības tika radināti strādāt plecu pie pleca ar mums.”
“Mēs agri sapratām, ka ģimenē vienmēr ir jārunā un jāizrunājas, lai kādas grūtības nebūtu piemeklējušas. Labāk ir rūgta patiesība, nevis saldi meli,” atzīst Tālis.
Ārija un Pēteris Dzeņi nosvinējuši zelta kāzas
Bikstu iedzīvotāji Ārija un Pēteris Dzeņi oktobrī svinēja zelta kāzas. Pāra dzimtas saknes meklējamas Latgales pusē, taču, viņu vecākiem mainot dzīvesvietu, satikušies Brocēnos, lai arī Ārija bērnību pavadījusi Blīdenē, savukārt Pēteris dzimis - Cēsīs. “Attīstoties lauksaimniecībai, mani vecāki no Latgales pārcēlās uz šo pusi, jo Latgalē ar iztikšanu bija diezgan knapi, viņi abi bija laukstrādnieki, un darbs vienmēr atradās,” stāsta Pēteris. Abu kopdzīve sākusies tālajā 1974. gadā, kad liktenis lēma abiem satikties. “Ārija strādāja kopā ar manu mammu kūtī, kad es atgriezos no armijas, nokļuvu mājā, kur dzīvoja Ārija, tā arī satikāmies,” stāsta Pēteris. “Pētera mamma bija saslimusi, es gāju viņai palīgā, tā arī nejauši liktenis mūs saveda kopā,” atceras Ārija.
Dzeņu pāris ģimenes ligzdu novijuši Bikstos, kur pavadīta arī visa kopdzīve, kuplajā ģimenē izaudzināti seši bērni, abi priecājas par kuplo mazbērnu pulciņu . Pēteris savus darba gadus aizvadījis kā šoferis, traktorists, arī kaltē strādāts, kur arī šobrīd turpina strādāt par uzraugu, savukārt Ārija smagi strādājusi kūts darbos, taču pāris par smagu darbu nesūdzas, gluži pretēji, ar optimismu atceras, kā jaunības gados visu paspējuši, gan bērnus aprūpēt, gan uz ballēm aiziet un saimniecību ar mazdārziņu uzturēt. “Izdzīvojām, neskatoties uz visām grūtībām. Arī ķildas bijušas, bet, neskatoties uz tām, jāprot noturēties kopā, ja reiz ir izveidota ģimene,” bilst Ārija.
Dobeles novada pašvaldība sirsnīgi sveic Zelta un Smaragda kāzu gadadienu svinībās! Tā ir īpaša laime - kopā noiet garu dzīves ceļu, mūsdienās ne katram pārim tas izdodas, jo katram pārim noteikti ir savs stāsts, kur kopā vijas gan mīlestība un prieks, gan pārdzīvojumi un ne tik priecīgi brīži. Jūs esat atšķirīgi pāri, taču jums ir arī kāda kopīga iezīme – jūs esat stiprie pāri, lai sagaidītu Zelta un Smaragda kāzas, nepieciešams spēks, izturība, neizmērojama pacietība, spēja ikdienišķu raižu gūzmā nepazaudēt īpašo dzirksti, un tieši šādi pāri ir ļoti nepieciešami mūsu novadam un valstij. Lai jums spēks, veselība un mundrums turpmākajā dzīves ceļā!
Dobeles novada pašvaldības Centrālās pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto – no Šneideru un Dzeņu ģimenes personīgā fotoalbuma