Ceturtdien, 15. februāra vakarpusē, Auces pilsētas bibliotēkā valdīja īpaša atmosfēra, jo uz tikšanos, kam tika dots nosaukums “Sarunu pēcpusdiena”, ieradās cilvēki, lai kavētos atmiņās par muzikantiem un mūzikas dzīvi Aucē 20. gadsimtā.
Kā pastāstīja Auces pilsētas galvenā bibliotekāre Baiba Vismane, šogad šī ir pirmā “Sarunu pēcpusdiena”, taču šis sarunu cikls tika aizsākts jau pērn. Šoreiz atmiņu un sarunu temats bija Auces muzikanti un mūzikas dzīve Aucē pagājušajā gadsimtā.
Iesākumā B. Vismane dalījās ar bibliotēkas novadpētniecības materiālos atrodamajiem faktiem par pūtēju orķestru un džeza kapelu darbošanos Aucē pagājušā gadsimta sākumā, uzsverot, ka Aucē allaž bijusi cieņā pūtēju orķestru mūzika, kā pirmais ap 1910. gadu Vecauces miestā ticis dibināts “Jauno vīru biedrības” pūtēju orķestris. Aizvadītā gadsimta 20. – tos, 30. – tos gados Aucē bijuši pat vairāki orķestri, sarīkojumos spēlējis džeza orķestris. Pat kara laikā vēl arvien pastāvējis viens no orķestriem, lai arī tajā laikā balles netika rīkotas, taču uzreiz pēckara gados pa “iemīto pūtēju orķestru taciņu”, orķestrantiem sarosoties, muzikālais ceļš turpinājās.
Tad vārds tika dots “Sarunu pēcpusdienas” iniciatoram Mārim Druvam, kurš dalījās atmiņās par 50. līdz 70.-to gadu mūziķiem - auceniekiem. Šajos gados Auce bija modernās mūzikas avangarda vieta. Ne jau velti komponists Mārtiņš Brauns savā atmiņu grāmatā un vairākās intervijās Auci pieminējis kā vietu, uz ko “gāzās puse Rīgas” - ballītēs tika spēlēti “Bītli”, varēja dzirdēt elektriskās ģitāras skaņas no aizliegtās rokmūzikas repertuāra, turklāt toreiz elektriskās ģitāras bija retums.
Te notika neskaitāmi koncerti un balles, grupu mēģinājumi un muzikantu ekscentriski saviesīgā dzīve. Tādēļ nav jābrīnās, ka 70.-tos gados bija brīdis, kad slavenajā Raimonda Paula ansamblī “Modo” muzicēja pat divi aucenieki - Māris Beļickis un Māris Ārents, un viņi nebūt nebija vienīgie aucenieki, kuru vārdus zināja ārpus Auces pilsētas robežām. Māris Beļickis tika dēvēts par izcilu ģitāristu, lai gan šobrīd par to būtu grūti pārliecināties, jo no dzīves viņš šķirās jau vairāk nekā pirms 40 gadiem, taču mūzika noteikti bija galvenais viņa dzīvē. Māra Ārenta vārds ir labi zināms Latvijā un ārpus tās arī šobrīd, viņa neticamo stāstu, kā viņš kļuva par Taizemes profesionālās kontrabasa spēles pamatlicēju, zina lielākā daļa aucenieku.
Neskaitāmas unikālas fotogrāfijas un video liecības sarunu pēcpusdienas dalībnieki varēja skatīt Māra Druvas un Andra Janauska izveidotajā filmā par Auces mūziķiem, kur, cita starpā, varēja apskatīt arī 20. gadsimta izskaņas muzikālo apvienību darbību Aucē.
Sarunās un atmiņās dalījās arī divi no pašiem muzikantiem - Pēteris Dombrovskis un Viktors Eizengrauds.
Ar sirsnīgu atmiņu stāstu par sava tēva un Būtnāru ģimenes vīriešu gadu desmitos mērāmo darbību Auces pūtēju orķestrī dalījās arī auceniece Brigita Pētersone, dodot iespēju aplūkot senas fotogrāfijas no orķestrantu dzīves.
Šī pēcpusdiena patiesi deva iespēju gan dalīties atmiņās, gan uzzināt daudz interesantu faktu par pagājušā gadsimta mūzikas dzīvi un mūziķiem Aucē. Pēc tikšanās dalībnieki atzina, ka guvuši daudz pozitīvu emociju, jo laiki mainās, bet atmiņas paliek…
Auces pilsētas bibliotekāres sola, ka nākamā “Sarunu pēcpusdiena” notiks pavisam drīz – martā! Laipni aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai Dobeles novada pašvaldības mājaslapā www.dobele.lv un Auces pilsētas bibliotēkas Facebook kontā.
Informāciju sagatavoja:
Dobeles novada pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa
sadarbībā ar Auces pilsētas bibliotēku