Lai pārrunātu šī brīža darba aktualitātes un precizētu reģiona attīstības turpmākās tendences, Zemgales Attīstības padomes (ZAP) politiķi kārtējā sēdē Bauskā, gan klātienē, gan attālināti bija aicinājuši piedalīties vairākas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonas, kā arī dažu citu valsts resoru pārstāvjus.
Iestājoties pavasara šķīdonim, par pašvaldību galveno rūpi kļūst iedzīvotāju mobilitātes un saimnieciskās darbības nodrošināšana, jo vietējie grants seguma autoceļi daudzviet kļūst teju vai neizbraucami. Turklāt jēgpilns to remonts būs iespējams pēc braucamās klātnes nožūšanas. Līdz tam autotransporta kustības intensitāti var regulēt vien ar atbilstīgu ceļa zīmju izvietošanu, kas no atbildīgajiem dienestiem prasa ātru un saskaņotu rīcību. Lai to nodrošinātu, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis katrā samilzušā situācijā aicināja griezties pie Zemgales Reģionālās nodaļas vadītāja Jura Derevjanko. Taču kopumā, finanšu resursu trūkuma dēļ, būtisks vietējo autoceļu stāvokļa uzlabojums arī šogad Zemgalē nav sagaidāms. No Mārtiņa Lazdovska sacītā izriet, ka būvniecības darbus varēs veikt tikai atsevišķos, viskritiskākajos ceļu posmos. Kur tieši konkrēti, to varēs pateikt vien aprīļa vidū, jo patlaban, atbilstīgi piešķirtajam finansējumam valsts budžetā, notiek veicamo darbu saraksta precizēšana. Līdztekus tam, kamēr rit vēl tikai šosejas A7 Bauskas apvedceļa izpēte, baušķenieki varēs pieteikties valsts līdzfinansējumam kāda projekta īstenošanā no tā dēvētās tranzīta ielu izbūves programmas.
Savukārt SM Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis un SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” pārstāvji Zemgales politiķus iepazīstināja ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektēšanas un izbūves aktualitātēm, uzsverot, ka jau šogad plānots sākt dzelzceļa galvenās trases būvniecību ārpus Rīgas. Būvdarbi attieksies uz teritorijas sagatavošanu, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būvi, inženiertīklu pārveidošanu un sliežu ceļu izbūvi. Pirmie darbi plānoti Bauskas novadā, kas ietvers tādu sarežģītu objektu kā tilta pār Iecavas un Mēmeles upi izbūvi. Pie Iecavas plānoti arī Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta būvdarbi, ko izmantos kā būvniecības loģistikas bāzi. Gan būvatļauju sagatavošanā, gan nekustamo īpašumu atsavināšanas procesā ir iesaistīti un intensīvi darbojas arī Bauskas novada pašvaldības atbilstīgās jomas speciālisti, kuri atzīst, ka papildus pienākumu ir daudz un arī atbildība ir liela. Tas raisa laika resursu izsīkumu un pārlieku spriedzi pamatdarbā.
Atbilstīgi valdības Deklarācijā paustajam par Plānošanas reģionu stiprināšanu, to pārraugošā institūcija VARAM straujā tempā ķērusies pie reģionu funkcionālās darbības un pārvaldības jaunā modeļa izstrādes. Ar iecerēm un tuvākajā laikā veicamajiem darbiem ZAP dalībniekus attālināti iepazīstināja Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece Jevgēnija Butņicka un ministra padomnieks Andris Miglavs. No viņu stāstītā izriet, ka Plānošanas reģioniem jau pārredzamā nākotnē jākļūst par nozīmīgu platformu vietējo pašvaldību sadarbībā ar ministrijām, kas vērsta uz reģiona visas teritorijas attīstību tādās jomās kā drošība, ekonomika, veselība, mobilitāte, izglītība, digitalizācija, sociālie pakalpojumi un vides aizsardzība. Lai to panāktu, piemēram, paredzēts paplašināt reģionu iesaisti nozaru politiku plānošanā un īstenošanā, sekmēt teritoriālās pieejas ieviešanu Eiropas Savienības fondu plānošanā un apguvē, panākt reģionu plānošanas dokumentu aktualizēšanu, veikt virkni uzlabojumu pārvaldības jomā. Tam kalpos VARAM ministra Padomnieku konvents reģionālās attīstības jomā ar reģionu pārstāvju iesaisti un Plānošanas reģionos izveidotās sadarbības komisijas ar valsts resoru pārstāvju piedalīšanos.
Sēdes turpinājumā ZAP atbalstīja priekšlikumu par divu pieteikumu iesniegšanu Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” izsludinātajam projektu konkursam, jo reģionā ietilpst gan Zemgales, gan Sēlijas vēsturiskās zemes. Vēl Padome atbalstīja ZPR dalību starptautiskā projektā “Ilgtspējīga ūdens tūrisma veicināšana Latvijas – Lietuvas pārrobežu reģionos, iesaistot vietējos uzņēmējus un kopienas”. Tāpat Padome iepazinās ar projektu vadītājas Annas Builo Hoļmes sniegto pārskatu par paveikto pašvaldību atbalstītajā tūrisma veicināšanas akcijā “Zemgale aicina”, kas, iesaistot vietējos uzņēmējus un pašvaldību tūrisma speciālistus, ilga gandrīz visa gada garumā un raisīja plašu interesi potenciālo ceļotāju vidū. Aplēsts, ka ar publikācijām sociālajos tīklos, radio konkursos un populāru žurnālu slejās sasniegtā kopējā auditorija vien pārsniedz divarpus miljonus sekotāju.