Kā ik gadu arī šogad 17. martā Dobeles novada pašvaldības un aizsardzības nozares pārstāvji, klātesot Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Aizsardzības ministram Andrim Sprūdam, piedalījās Īles nacionālo partizānu pēdējās kaujas gadadienai veltītā piemiņas pasākumā pie Īles bunkura, šogad piemiņas pasākumam – 75. gadadiena, kas pie bunkura pulcēja simtiem cilvēku no Latvijas un Lietuvas, lai pieminētu kritušos biedrus, radiniekus un varoņus, kas krita tālajā 1949. gada kaujā.
Godpilni izskanot “Dobeles zemessargu” izpildītajai dziesmai latviešu un ukraiņu valodā, klātesošos uzrunāja Valsts prezidents E. Rinkēvičs: “Šī ir īpaša diena, šodien, kā jau vairākus gadus, mēs atzīmējam Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Pirms 80 gadiem Latvijas Centrālā padome pieņēma Memorandu, aicinot atjaunot mūsu valsts suverenitāti, aicinot atjaunot mūsu valsts valdību, aicinot atjaunot mūsu valsti. Piecus gadus vēlāk šeit, Īlē, latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni izcīnīja sīvu kauju pret padomju okupantiem, pret čekistiem, atgādinot, ka brīvības dzirksts ir dzīva. Šodien mēs godinām viņu piemiņu un sakām lielu paldies visiem tiem, kas garos padomju okupācijas gadus cīnījās un turēja piemiņā mūsu valsts neatkarību, un beigās arī atguva to. Taču šī ir arī īpaša diena tādēļ, ka mēs zinām – mūsu ukraiņu draugi cīnās par brīvību līdzīgi kā savulaik Baltijas tautas cīnījās par savu brīvību. Brīvība nav pašsaprotama, ar to jābūt nomodā katru dienu. Redzot šeit tik daudz cilvēkus no dažādām paaudzēm, esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs spēsim to nosargāt. Lai šī vieta ir kā atgādinājums mums visiem par to, ka brīvība un neatkarība ir jāaizstāv un jāaizsargā katru dienu, lai šī vieta dod mums visiem spēku!”
Līdzās klātesošajiem jauniešiem, vidējās paaudzes pārstāvjiem, sirmgalvjiem, jaunsargiem un zemessargiem uz piemiņas pasākumu pie Īles bunkura bija ieradušies un uzrunas teica arī: Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, bijušais LR NBS komandieris, fonda “Namejs” vadītājs Raimonds Graube, LNPA valdes priekšsēdētāja Biruta Rodoviča, LNPA biedrs, vēsturnieks Zigmārs Turčinksis, Lietuvas Republikas Nacionālo partizānu apvienības pārstāvis Lukis Julius, Tērvetes koka pils saimnieks Normunds Jērums, kurš uzņēmās pasākuma vadību, kā arī Latvijas Valsts mežu pārstāvis Gundars Freimanis un mācītājs Guntis Kalme.
“Šodien, kad esam šeit sapulcējušies, lai godinātu nacionālo partizānu kaujas un tajā kritušos, mums ir īpaši svarīgi atcerēties šos vēstures notikumus, tā apliecinot cieņu Nacionālajai pretošanās kustības dalībniekiem. Tā ir brīnišķīga iespēja pateikt paldies tiem, kuri atdevuši savu dzīvību, lai aizstāvētu mūsu brīvību un neatkarību. Mēs nedrīkstam aizmirst tos, kas spēja, prata un nenobijās turēt rokās ieročus, kas savas dzīvības upurēja Latvijai, par kuriem tagad sakām – nacionālie partizāni – mūsu varoņi! Dzīvojot brīvā un demokrātiskā valstī, mūsu pienākums ir dedzīgi strādāt, lai saglabātu un stiprinātu mūsu valsti, tās vērtības un brīvību, un šobrīd pienākums ne tikai pret viņiem un sevi, bet arī pret saviem bērniem un mazbērniem gādāt par Latvijas neatkarību un tās turpmāko attīstību. Lai vienmēr pār Latviju spīd saule unnir mierīgas debesis! Lai nekad vairs šādus bunkurus nevajadzētu izmantot,” sacīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis.
Atceres pasākumā bija iespēja vērot arī biedrības “Latviešu karavīrs” kaujas rekonstrukciju Īles nacionālo partizānu pēdējai kaujai.Atgādināsim, ka Baltijas valstīs lielāko bunkuru 1948. gadā Zebrenes pagasta Īles mežos izbūvēja apvienotās latviešu – lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. 27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga).
1949. gada 17. martā 24 partizāni, kuri tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja pēdējo, ļoti nežēlīgu un nevienlīdzīgu kauju pret skaitliski daudz lielāko Valsts drošības ministrijas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
1992. gadā zemessargi kopā ar Daugavas Vanagiem un patriotisko organizāciju pārstāvjiem atraka saspridzināto bunkuru, savāca kritušo kaujinieku kaulus un apbedīja Dobeles Virkus kapos. Pie bunkura tika uzstādīts Baltais krusts, piemiņas akmens un granīta stēla. Jau 90. gadu vidū tika iezīmētas bunkura aprises, nostiprinot tās ar iekšējām sienām, bet 2007. gadā Meža dienu talkas laikā tika uzsākti bunkura atjaunošanas darbi pēc izdzīvojušā partizāna Modra Zihmaņa atmiņām, savukārt kaujas 60. gadadienā bunkurs tika atjaunots tieši tāds, kāds tas bija pirms saspridzināšanas kā cieņas apliecinājums nacionālajiem partizāniem, 2014. gada 17. martā atjaunotais bunkurs sagaidīja ikgadējā piemiņas pasākuma dalībniekus drošs - ar dzelzsbetona pamata konstrukciju, un šobrīd pieejams kā apskates objekts, kas ļauj iepazīt vienu no Latvijas vēstures traģiskajām lappusēm.
Informāciju sagatavoja:
Dobeles novada pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto – no Sabiedrisko attiecību nodaļas arhīva