Lai veicinātu vēja enerģētikas attīstību Eiropas reģionos, tiek īstenots projekts “BIOWIND”. Projekta galvenais fokuss ir atbalstīt Eiropas reģionālās iestādes, izmantojot pieredzes apmaiņu, politikas apguvi un labo prakšu piemērus, lai veicinātu vēja enerģētiku.
Projektā “Nr. 01C0144 “Uzlabot sabiedrības atbalstu vēja enerģijai ES reģionos, pielietojot uz vidi un sabiedrībā balstītu plānošanu.” jeb “BIOWIND” aizvadīta pirmā iesaistīto pušu sanāksme. Tajā pārstāvētas dažādas valsts pārvaldes iestādes un dienesti, kā arī vairākas asociācijas un dalībnieki no energokompānijām. Sanāksmes dalībnieku vidū bija pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM), Ekonomikas ministrijas (EM), Valsts vides dienesta (VVD), Zemgales pašvaldībā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) u.c..
Sanāksmi atklāja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) projektu vadītājs Artūrs Penčura ar nelielu ieskatu par pašu projektu un izcēla galvenos virzienus un tematus, kuri projektā tiek akcentēti. Starp tiem minami - sabiedrības līdzdalība un iesaistīšanās vēja enerģijas plānošanā, ilgtspējīgas pieejas vēja turbīnu ekspluatācijas pārtraukšanai. Tāpat ar uzrunu klātesošos sveica ZPR izpilddirektors Valdis Veips.
Sanāksmi turpināja VARAM pārstāvis Mārtiņš Turks. Viņš klātesošajiem prezentēja vēja parka plānošanas dažādos aspektus, tostarp šī procesa vadlīnijas, vēja parku īstenošanas tiesiskos risinājumus pašvaldību teritorijās un vispārējos noteiktumus un kārtību, kāda jāievēro plānojot būvēt vēja elektrostaciju.
Vārds dots arī KEM pārstāvei Helēnai Ķekurei, kas ieskicēja vēja parku attīstību Latvijā. Arī Ķekure savā prezentācijā pieskarās pie dažādu noteikumu un procesu skaidrojumiem. Piemēram, pa posmiem izklāstot soļus, kas veicami ieviešot vēja elektrostacijas. Tāpat ministrijas pārstāve klāstīja aktuālās izmaiņas attiecīgajā nozares likumdošanā, un kā norit zemju piešķiršana un atļauju izsniegšana.
Pirmais sanāksmes cikls noslēgts ar projektu vadītāja Penčuras prezentāciju par septembrī aizvadīto starptautisko projekta partneru darbnīcu Īrijā. Šī valsts uzskatāma par labo piemēru vēja enerģijas attīstībā. Proti, Īrijā tiek īstenotas 2 iniciatīvas, lai palielinātu sabiedrības atbalstu vēja un saules enerģijai. Viens no tiem, kopienas atbalsta fonds, kas paredzēts projektiem teritorijā ar vēja parku. Tas ietver iedzīvotāju izglītošanas pasākumus, atbalsts ēku energoefektivitātei, atbalsts ilgtspējīgas enerģētikas un klimata projektiem. Savukārt otra iniciatīva ir ikgadējs maksājums mājsaimniecībām, kas atrodas vēja parku tuvumā. Šāds maksājuma periods vidēji ir 15 gadi. Kā vēl viens pozitīvais piemērs minams vēja parka izmantošana tūrisma nolūkiem. Īrijā daži vēja parki, sabiedrības izglītošanas nolūkos, ir atvērti un tajos izvietoti pastaigu taku tīkli, lai apmeklētāji varētu iepazīties ar tiem klātienē, kā arī pārliecinātos par šādu parku nekaitīgumu.
Jau sanāksmes pirmajā daļā pēc katras prezentācijas raisījās jautājumi, tāpēc tās otrā daļa jeb diskusiju cikls bija ražens. Starp apspriestajiem tematiem minami sabiedrības līdzdalība un iesaiste dažādu lēmumu pieņemšanā, kā arī skaidrošana tādiem aspektiem, kā ietekme uz vidi. Interesanti, ka daudziem šķiet, ka vēja parki būtiski ietekmē putnus, tomēr dažādos pētījumos pierādīts, ka putnu bojāejas galvenais iemesls ir kaķi, savukārt sadursmēs ar vēja turbīnām, letālo gadījumu skaits ir ļoti niecīgs.
Šajā sanāksmes daļā savu viedokli pauda arī enerģētikas uzņēmumi, kas atzinīgi vērtēja iniciatīvu par atgriezenisko saiti jeb potenciālu atbalstu vietējām kopienām. Tomēr bažas rada vai šāds atbalsts, nodeva vai ziedojums ir stingri jānosaka likumdošanā un, kas to varētu administrēt.
Diskusiju ciklā izcelts arī jautājums par veidiem un rīkiem, kā efektīvāk komunicēt ar sabiedrību. Starp klātesošajiem bija arī akadēmiskās vides pārstāvji, kas pauda gatavību savu lekciju ciklus papildināt ar vieslektoru lekcijām par attiecīgajām tēmām. Šobrīd galvenokārt vēja enerģijas attīstītāji komunicē caur pašvaldībām, kā arī organizējot un piedaloties dažādos informatīvos pasākumos, kas skar alternatīvās enerģijas ieguves jautājumus.
Ierobežotā laika dēļ diskusijai likta daudzpunkte. Ņemot vērā, ka projekta “BIOWIND” aktivitātes paredz organizēt šādas iesaistīto pušu sanāksmes katrā semestrī (projekta semestris ilgst 6 mēnešus), nolemts, ka turpmāk uz sanāksmēm mēģinās uzrunāt un aicināt arvien plašāku dalībnieku loku, tostarp organizācijas, kas ir pret vēja parku būvniecību.
Projekts “BIOWIND” realizēts “Interreg Europe programma 2021. – 2027.gadam” programmas ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 1,978,184 euro (t.sk. 1,570,535.20 euro ERAF finansējums). ZPR budžets ir 192,448.00 euro. Vairāk par projektu iespējams uzzināt: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/uzlabot-sabiedribas-atbalstu-veja-energijai-es-regionos-pielietojot-uz-vidi-un-sabiedriba-balstitu-planosanu
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.