Ikvienas bibliotēkas novadpētniecības krājums ir unikāls kolektīvās atmiņas liecību apkopojums, kas prezentē vietējās vērtības, tradīcijas, sasniegumus, vēsturi un attīstību, nostiprina lokālo identitāti, kopienas saliedētību un lokālpatriotismu. Pirms apmēram gada, mainot Auces pilsētas bibliotēkas telpu izkārtojumu, radās iespēja iekārtot atsevišķu telpu bibliotēkas novadpētniecības vajadzībām. Pēdējā gada laikā sakārtoti jau esošie materiāli un daudz strādāts pie vēl nezināmas un aizmirstas Auces vēsturiskās informācijas meklēšanas un apkopošanas.
Šobrīd novadpētniecības jomā apzinātais un sakrātais atrodas ar stendiem, kas palikuši no Auces muzeja, aprīkotā telpā, tāpēc tai dots nosaukums “Novadpētniecības telpa”. Kā informēja Auces pilsētas bibliotēkas galvenā bibliotekāre un novadpētniece Baiba Vismane, novadpētniecība aptver visu iespējamo vietējās dzīves aspektu izpēti visdažādākajās dzīves jomās, tāpēc saistīta ar vairākām nozarēm: vēsturi, ģeogrāfiju, vidi, sociālo, politisko un kultūras dzīvi, izglītību, mākslu, mūziku, ievērojamiem ļaudīm, iedzīvotāju sadzīvi, piekoptajām paražām u.t.t.
“Pēc tam kad Auces novada muzeja materiāli tika aizvesti uz Dobeli apkopošanai centralizēti Dobeles novada muzejā, telpa ar vitrīnām palika tukša, tāpēc radās doma to lietderīgi izmantot, piepildot ar novadpētniecības materiāliem, kas jau gadu gaitā tika vākti, jo papildus bibliotekāru pienākumiem vācām arī vēsturiskos materiālus par Auci un tās iedzīvotājiem. Pamats visam, no kā mēs sākām šo darbu, bija 90. gados Oskara Venckus atdotie vēstures materiāli un atmiņu pieraksti par laika periodu līdz aizvadītā gadsimta 40. gadiem. Sakārtojot tematiskā un loģiskā secībā viņa apkopotos materiālus, ideja par novadpētniecību mani aizrāva, tāpēc 2023. gada sākumā sāku veidot informatīvo ciklu “Auces nami toreiz un tagad”, kas Auces pilsētas bibliotēkas Facebook lapā guva diezgan lielu popularitāti, tādēļ tika izveidots arī atsevišķs blogs ”Novadpētniecība Auces pilsētas bibliotēkā”, kur visi šie cikla ieraksti tiek publicēti vienkopus. Tāpat 2022. gada nogalē sāku veidot iknedēļas vēsturiskās periodikas apskatu “Auce un aucenieki toreiz…”, kur apkopoju informāciju par to, kas drukātajā presē publicēts par Auci, tās iedzīvotājiem un notikumiem pirms 10, 20, 30, 40 un vairāk gadiem. Piemēram, pirms 50 gadiem 16. februāra “Komunārā” varam lasīt rakstu ar nosaukumu “Sirds nenoveco līdzi gadiem”, kur rakstīts par Auces kultūras nama dramatiskā kolektīva aktieri Arturu Meļķi, kurš dažādos teātros spēlējis jau no agras bērnības, tobrīd – 45 gadus, un teicis tik zīmīgus vārdus, kas atbilst arī mūsdienām: “Mēs soļojam līdzās, paejam viens otram garām, strādājam plecu pie pleca, un tomēr bieži vien nezinām, kas otrā cilvēkā slēpjas, kur viņa spēks un skaistums.” Protams, šis ir tikai sākums, jo novadpētniecība vienmēr ir procesā, tā nekad nebeidzas, tādēļ regulāri, var teikt - katru nedēļu, informācija tiek papildināta,” stāsta B. Vismane.
Materiāli Auces pilsētas bibliotēkas Novadpētniecības telpā sadalīti kategorijās: sienas stendos apskatāmi nozīmīgi fakti un fotogrāfiju kopijas par Auces vēsturi, kas sakārtoti pa desmitgadēm, savukārt vitrīnās – informācija par Auces bibliotēku un grāmatu vēsturi. Mapēs materiāli sadalīti tematiski, piemēram, ”Aucenieki”, “2. pasaules karš’’, “Auces svētki”, “Auces vidusskola” un desmitiem mapes par dažādiem tematiem. Atsevišķa materiālu sadaļa ir par ievērojamiem auceniekiem, kur katrai ar Auci saistītajai personai iekārtota sava mapīte. Papildus tematiskajām mapēm skatāmas fotogrāfijas un fotoalbumi, grāmatas un vairāki vēsturiski priekšmeti.
Jāpiebilst, ka novadpētniecības bibliotekāram nepieciešamas arī vispusīgas zināšanas par vēsturi, kultūras mantojumu, jāorientējas galvenajos sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras dzīves procesos. Baiba stāsta, ka īpaši interesanti esot tad, kad veidojot kādu jaunu apkopojumu, izpētes procesā izdodas atklāt ko pārsteidzošu. “Veidojot apskatu par Jaunās aptiekas ēku Tirgus laukumā 4, atklāju, ka pirmās Satversmes sapulces dalībnieks un 1. un 2. Saeimas deputāts, kura vārds minēts arī Latvijas Centrālās Komitejas 1944. gada Memorandā, kas ir vēsturiski nozīmīgs piemērs latviešu pretošanās kustības darbībai Otrā pasaules kara laikā, parakstītājs Ernests Morics ir bijis arī šīs aptiekas īpašnieks 40. gadu sākumā, man pat likās, ka tā ir tikai vārda un uzvārda sakritība, taču, kā liecina vēstures fakti, Auces aptiekas īpašnieks E. Morics tiešām ir bijis tas pats cilvēks, kurš bijis nozīmīga personības Latvijas 20. gs. sākuma vēsturē. Tāpat interesants process ir seno fotogrāfiju atpazīšana, kas vietām, notikumiem un cilvēkiem piešķir arī redzamu un atpazīstamu veidolu, kad kādas organizācijas vēsturē nozīmīgas personas vārds “iegūst seju”. Tāpat ļoti interesanti bija vairāk uzzināt par kiosku Auces centrā, kas tika renovēts 90. gados, taču tā vēsture ir daudz, daudz senāka. Periodikā atradu, ka tas tika būvēts 1936. gadā, veco pilnībā nojaucot, tajā laikā tur atradās tirgus laukums ar vairākiem kioskiem. Padomju laikā šobrīd esošās kolonnas nebija redzamas, taču, to renovējot, kiosks ieguva līdzīgāku izskatu šobrīd esošajai kioska ēkai, kur atrodas Mājražotāju tirdziņš.”
Martā atzīmēsim Auces vārda dienu, tādēļ šis ir piemērots laiks, lai interesentu acīm atvērtu Novadpētniecības telpu. Teju katru nedēļu jau zināmie fakti tiek papildināti ar kaut ko jaunu, aizmirstu un nezināmu, līdz ar to arī telpā iekārtotā ekspozīcija nepārtraukti mainās.
Novadpētniecības materiāli bibliotēkā ir pieejami un apskatāmi katru dienu, bet marta mēneša otrdienās laikā no plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 tiek piedāvāta iespēja doties nelielā “vēsturiskā pastaigā” un apskatīt novadpētniecības materiālus Auces pilsētas bibliotēkas novadpētnieces Baibas Vismanes stāstījuma un skaidrojumu pavadībā.
Tā kā vēsturiskie notikumi ir cieši saistīti ar atsevišķu personu un pat dzimtu vēsturi, cilvēku dzīvesstāsti un atmiņas var sniegt būtisku informāciju par zīmīgiem apstākļiem kādā noteiktā laika periodā. Tādēļ, lai sekmētu tālāku novadpētniecību, B. Vismane aicina iedzīvotājus iesaistīties un dalīties ar mutvārdu vēstures liecībām, kā arī dalīties ar senajām Auces, to iedzīvotāju un notikumu fotogrāfijām. Iegūtie materiāli (piemēram, atmiņu stāsti par vietām, notikumiem un cilvēkiem, fotogrāfijas, publikācijas u.c.) būtu ļoti vērtīgs papildinājums bibliotēkas novadpētniecības krājumam.
“Esmu gandarīta, ka cilvēki jau šobrīd kaut nejauši, bet iesaistās novadpētniecības procesā, tāpēc aicinu ikvienu, kam ir kādas vēsturiskas fotogrāfijas vai zināmi vēsturiski, bet publiski nezināmi fakti un liecības, sazināties ar mums. Ar līdzcilvēku palīdzību esam atklājuši vēl kādu interesantu faktu, proti, 1959. gadā, laikā, kad Auces vidusskola svinēja savu 15. izlaidumu, komponists Jānis Ozoliņš atsaucās aicinājumam uzrakstīt Auces vidusskolai un tās absolventiem dziesmu, līdz ar to tapa dziesma “Mūsu klasē šodien pavasaris”, par kuras eksistenci es uzzināju no publikācijām. Vēlāk bibliotēkas Facebook platformā lūdzu atsaukties, ja kādam ir pieejamas šīs dziesmas notis un vārdi, un ātri vien tikām arī pie pašas dziesmas. Nezināmu iemeslu dēļ vēlāk šī dziesma kaut kur pazuda,” atklāj B. Vismane.
Aplūkojot Novadpētniecības telpā pieejamos materiālus, vēlreiz varam gūt apstiprinājumu tam, ka svarīga ir gan sabiedrības informēšana par bibliotēkas novadpētniecības krājumu un pakalpojumiem, gan izpratnes veicināšana par lokālā kultūras mantojuma nozīmi un vērtību, jo šodiena rīt jau būs vēsture.
Informācija sagatavota:
Dobeles novada pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa
sadarbībā ar
Auces pilsētas bibliotēku