Satiekoties vairāk nekā 400 dejotājiem, 650 koristiem, 130 folkloras kopu un 80 pūtēju orķestru dalībniekiem no Dobeles novada, Saldus, Brocēniem, Jelgavas, Bauskas, Liepājas un Rīgas, 27. maijā, ar koncertiem "Kopā būt" Dobelē tika ieskandināti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki.
Jau no pulksten 12 Dobeles pils pagalmā svētkus ieskandināja folkloras kopas un kapelas ar jestrām dziesmām, rotaļām un sadziedāšanos. Savukārt pulksten 19 Ķestermeža estrādē svinīgi izskanēja Lielkoncerts. Tā programmā varēja baudīt dziesmas no koru lielkoncerta “Tīrums” un noslēguma koncerta “Kopā augšup!”, pūtēju orķestru skaņdarbus no lielkoncerta “Laiks iet pāri”, kā arī dejas no skatuviskās dejas lielkoncerta “Balts” un deju lieluzdevuma “Mūžīgais dzinējs”.
“Ikviens no jums, kurš šogad dosies uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā, kļūs par daļiņu no tā milzu spēka, kas Latvijas sirdspukstiem liks skanēt stiprāk, straujāk un priecīgāk, tāpēc man ir liels gandarījums jūs visus sveikt šodien Dobelē – svētkos, kas veltīti dziesmai, dejai un mūzikai! Un atceraties, ka šis nav vienkārši koncerts, bet, gan kopīgi izdziedāts, izdejots un ieskandināts mūsu mīļās Latvijas simbols – kā brīvas tautas elpa, un tikai visi kopā mēs to varam stiprināt un nodot nākamajām paaudzēm,” uzrunājot koncerta dalībniekus un skatītājus, koncertā teica Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis.
Koncerta mākslinieciskie vadītāji bija Dobeles novada deju kolektīvu virsvadītāja Gunta Raipala, Dobeles un Saldus novadu koru virsdiriģente Māra Marnauza, pūtēju orķestra "Dobele" diriģents Ervīns Zandersons, bet koncertu režisors Jurģis Lūsis,
Pēc koncerta dalībniekiem un skatītājiem bija iespēja vienoties kopīgās dejās nakts ballē kopā ar grupu “TirkizBand”.
Pasākumu rīkoja Dobeles novada Kultūras pārvalde. Pasākumu atbalstīja Dobeles novada pašvaldība.
Jāatgādina, ka ne velti šāds Dziesmusvētku ieskaņas koncerts Dobelē tiek rīkots. Vēsturiski Latvijā Dziesmu svētku aizsākumi meklējamas tieši Dobelē, kur 1870. gadā Jānis Bētiņš organizēja Kurzemes dziedāšanas svētkus. “Zemgales Balss” 1938. gadā rakstīja: “Ar tautisko atmodu radās arī dziņa rīkot tautas svētkus, un dziesma aicināja jaunos latvju korus. Irlavas skolotāju seminārā mūzikai un dziedāšanai bija ierādīta izcila vieta, un to tur mācīja Jānis Bētiņš, kurš pats še bija izglītojies. Viņam radās domas sarīkot Dobelē pirmos Kurzemes dziesmu svētkus, bet tā kā šai laikmetā tautas garīgā dzīve atradās vācu mācītāju iespaidā, tad, lai krievu – vāciskā valdība svētku rīkošanu atļautu, vajadzēja stāties kopdarbībā ar vācu mācītāju A. Bīlenšteinu, kurš toreiz bija arī mācītāju vadītās Latviešu draugu biedrības priekšnieks. 1869. gadā tautā bija ļoti liela interese par dziesmu svētku rīkošanu un tā palīdzēja notikt un labi izdoties pirmiem Kurzemes dziesmu svētkiem 1870. gadā Dobelē. Tie notika 26.j ūnijā ar 300 dziedātāju piedalīšanos. Programma bija iedalīta 3 daļās: 1) garīgais akts ar mūziku un dziesmām, 2)laicīgo dziesmu koncerts 3) pirmā simfonisko orķestra uzstāšanās..” Laikraksts ar informē, ka svētki bijuši labi apmeklēti un noritējuši sajūsmā. Otros Kurzemes dziesmu svētkus gan nav atļauts rīkot. Jo tos gribējusi rīkot tikai latviska komiteja, kas nav paticis Kurzemes administrācijai.
“1870. gadā noritēja pirmie Kurzemes dziedāšanas svētki tieši Dobelē un šī gada 27. maija lielkoncerts “KOPĀ BŪT!” ir 80. kultūras notikums pirms pirmajiem svētkiem. Dobeles novada Kultūras pārvaldei šis ir nozīmīgs mirklis, jo tieši šis notikumus cieši iekļaujas Dziesmu svētku tradīcijās un veicina to nozīmīgumu Dobeles novadā. Patiess prieks un lepnums pārņēma ikvienu svētku dalībnieku lielkoncerta noslēguma pasākumā “KOPĀ BŪT!” Ķestermeža estrādē, kas cēli ieskandināja Dobeles novadu Dziesmu un deju svētkiem,” pēc veiksmīgi noritējušajiem svētkiem “Kopā būt”,” atzīst Dobeles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka
Informāciju sagatavoja Dobeles novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa
FOTO: Inga Alle