Tā ir jau tradīcija, ka ik gadu šajā datumā, godinot operdziedātāju un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Jāni Vītiņu, Dobeles novada pašvaldība sadarbībā ar Vītiņa dzimtas pārstāvi, dziedātāju un diriģenti Noru Kalniņu, organizē kamermūzikas koncertu brīvā dabā Spārnu pilskalnā. Šogad, atzīmējot piecgadi, tiek gatavota izvērsta trīsdaļīga muzikālā programma.
21.jūnija vakars sāksies plkst.18.00 tikko kā atjaunotajā Īles luterāņu baznīcā ar nelielu garīgās mūzikas koncertu, kur izskanēs opusi no dāņu un vācu komponistu daiļrades - Dītriha Bukstehūdes, Heinrika Šica un Johana Sebastiāna Baha. Plkst.19.30 sekos jau ierastā Spārnu pilskalna daļa, šoreiz tur valdīs īpaši dzirkstoša svētku programma ar itāļu zelta baroka pārstāvjiem – Antonio Vivaldi, Georgu Frīdrihu Hendeli un retāk atskaņoto Džovanni Alberto Ristori. Vakara noslēgumā ap plkst. 21.00, velkot paralēles ar pagātni, kad Jāņa Vītiņa sieva vasaras saulgriežu naktī pilskalnā dziedājusi tautasdziesmas, šogad tiks aizdegts Jāņu ugunskurs un klausītāji varēs baudīt a cappella saulgriežu dziedājumus Anša Bētiņa un Artūra Čukura interpretācijā.
21.jūnijā Īlē muzicēs senās mūzikas interpreti, dziedātāji – Ieva Sumeja, Aija Veismane, Nora Kalniņa un Ansis Bētiņš. Instrumentālajā sastāvā jau ceturto gadu nemainīgi pie klavesīna un ērģeļpozitīva Gertruda Jerjomenko. Pilskalnā atgriezīsies baroka čelliste Māra Botmane, kura muzicējusi tur pirms trim gadiem. Pirmo reizi Īlē skanēs divu traversflautu - Kristīnes Stumbures un Maijas Kļaviņas – dueti. Izskaņā dažādu tautu saulgriežu dziedājumi Anša Bētiņa un Artūra Čukura vadībā. Sekojot savai dabiskajai interesei par dažādu periodu, reģionu un stilu dziedāšanas tradīcijām, Ansis un Artūrs ir izveidojuši Slāvu Dziesmu kolekciju. Dziedājumi tiek atskaņoti raksturīgajā “baltās balss” manierē, neprasot būtisku apskaņošanu vai pavadījumu. Kā ierasts, vakaru vadīs Orests Silabriedis.
Īles luterāņu baznīca ir 17. gadsimta dievnams, kurš savu trešo atdzimšanu sāka pirms astoņiem gadiem, kad interesi par to izrādīja diriģents Ints Teterovskis un jauniešu koris “Balsis”. Kopš tā laika baznīca no grausta ir atdzimusi par skaistu kultūras telpu Zemgalē – akustiskā koncertzāle “ĪLE”, kura pamazām kļūst par iecienītu vietu gan mūziķiem, gan tās baudītājiem. Gada laikā tā ir tikusi pie skaistām iekštelpām un sakrālā interjera, turpinās darbi pie jumta nomaiņas.
Īles Spārnu pilskalnā kopš 2019.gada vasaras ir izskanējušas četras dažādas kamermūzikas koncertprogrammas. Pirmajā gadā tā bija trīs operas tenoru “Arrivederci Roma!”. Otrā gadā sekoja baroka operas aizsācēja Klaudio Monteverdi koncertprogramma “Monteverdi Virsotnes”. Trešajā gadā franču un itāļu baroka mūzika, kas veltīta diennakts tumšajai daļai, kopā ar ģitāristu Kasparu Zemīti “No krēslas līdz rītausmai” un pērn William Byrd Consort “Angļu galma pastorāle”. Koncertus ik gadu apmeklē vairāk kā simts klausītāju un tā jau ir kļuvusi par tradīciju gan rīkotājiem, gan koncertu apmeklētājiem.
Koncerta rīkotāji atgādina, ka vēlams līdzi ņemt pledu sēdēšanai un parūpēties arī par uzkodām un kādu atspirdzinošu dzērienu, vakars būs garš. Neatņemama sastāvdaļa ir arī veldzējoša pelde Spārnu ezerā pirms vai pēc koncerta.
Par Jāni Vītiņu.
Jānis Vītiņš dzimis 1894.gada 14.okrobrī Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
1915. gadā Vītiņu iesauca Krievijas armijā, savukārt 1919. gadā mobilizēja Latvijas armijā, kur kā virsleitnants viņš demonstrēja varonību cīņās pie Bolderājas, kā arī sāka publiski uzstāties – dziedāt. Paralēli studijām Latvijas Konservatorijā Vītiņš dziedāja arī Latvijas Nacionālās operas korī, kur arvien biežāk viņam sāka uzticēt solo partijas. 1921. gadā Vītiņu par cīņām 1919. gada 3. novembrī pie Šmita un Dreimaņu mājām Bolderājas rajonā apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.
Ņemot vērā prasīgā maestro Emila Kupera ieteikumu, Vītiņš devās uz Itāliju un jau 1929. gadā Milānā izpildīja Rūdolfa lomu Pučīni operā "Bohēma". Tajā pašā gadā viņš nonāca Vācijā, kur noslēdza līgumu ar Frīdriha teātri Desavā. Pēcāk tika uzsākta tūre Dienvidslāvijā, savukārt laika posmā no 1931. līdz 1937. gadam ar skatuves vārdu Jan Witin viņš dziedāja Vācijā, Šveicē, Holandē un Somijā, tādējādi līdztekus Marisam Vētram, Rūdolfam Bērziņam un Artūram Priedniekam kļūstot par starptautiski pazīstamu un augstā vērtē turētu Latvijas tenoru.
1940. gadā pēc okupācijas jaunā vara Vītiņam piedāvāja kļūt par operteātra direktoru, taču, būdams īstens nacionālists, viņš atteicās, turklāt aicināja varas izteiktajiem piedāvājumiem nepiekrist arī kolēģus. Vītiņš iesaistījās jaundibinātajā pretestības kustībā "Tēvijas sargi", kur kļuva par Ārējo sakaru nodaļas vadītāju. Rezultātā 1941.gada 6. martā viņš tika apcietināts un apsūdzēts spiegošanā Vācijas labā.
Nāvessods Jānim Vītiņam tika izpildīts 1941. gada 12. novembrī Astrahaņas cietumā. Pirms nāves varonīgais tenors esot lūdzis atļauju nodziedāt āriju no Umberto Džordano operas "Andrē Šenjē". (No: Sabīne Košeļeva; Dziedāt, dzert un karot; 25.07.2018.; www.delfi.lv)
Ieeja koncertā 10 euro, pensionāriem 5 euro. Ieejas biļetes var iegādāties iepriekšpārdošanā www.bilesuparadize.lv , kā arī būs iespēja iegādāties koncertvietā notikuma dienā.
Koncertu atbalsta Dobeles novada pašvaldība.
Saziņai par pasākumu:
Sintija Liekniņa
26133692
Preses ziņu sagatavoja:
Nora Kalniņa
29352446