16. martā visā pasaulē atzīmē Vispasaules sociālā darba dienu, kuras 2021. gada vadmotīvs ir „Es esmu, jo Mēs esam".
Sociālais darbinieks bieži vien ir nepamanāms, taču sabiedrībai nepieciešams, un viņa ieguldītais darbs ir nenovērtējams. Viņu pienākumu loks ir visaptverošs - gan palīdzot cilvēkam veicināt un attīstīt spējas risināt personiskās un sociālās problēmas, gan izglītojot un motivējot pārvarēt krīzes un grūtības. Būtībā ikviens sociālais darbinieks ir universāls speciālists problēmu un krīžu gadījumos. Katrs no viņiem, pildot darbu, iegulda visu savu profesionalitāti, cilvēkmīlestību un rūpes.
Šoreiz pievēršam uzmanību sociālajam darbam ar ģimeni un bērniem. Dobeles novada Sociālajā dienestā izveidota Ģimeņu atbalsta daļa, kurā strādā vienpadsmit sociālie darbinieki darbam ar ģimeni un bērniem, viens psihologs, pieci ģimenes asistenti. Nepieciešamā izglītība šim darbam ir otrā līmeņa bakalaura grāds sociālajā darbā. Šobrīd kopējais ģimeņu skaits, kurām tiek sniegts atbalsts, ir 144. No tām 26 ģimenes ir ar augstiem riskiem bērnu aprūpē. Ģimenes atbalsta daļas darba vīzija ir stipras ģimenes un laimīgi bērni Dobeles novadā. Misija - sociālā iekļaušana. Visbiežāk izmantotā pieeja darbā ar ģimenēm ir “bērns centrā”, uz mērķi orientēta un sistēmiska.
Vīzijas īstenošanai būtiski ir sekojoši faktori. Kā pirmā jāmin dzimstība un atbalsts ģimenēm, jo bērnu ienākšanu ģimenē ietekmē virkne sociālu un ekonomisku faktoru, t.sk. laba veselība, izglītība, pietiekama materiālā labklājība, sociālā drošība, pieejama atbalsta sistēma bērnu vajadzību nodrošināšanai u.c. Nākamais ir veselīgs dzīvesveids – indivīda rīcību kopums, kas vērsts uz slimību risku novēršanu un veselīga uztura paradumiem, fiziskām aktivitātēm un no atkarībām brīvu dzīvesveidu. Tam seko veselības aprūpe – pieejama, kvalitatīva un efektīva slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija, lai nodrošinātu labu veselību visa mūža garumā. Visciešāk ar Sociālo dienestu ir saistīta sociālā iekļaušana – atbalsta sistēma nelabvēlīgā situācijā esošajiem, kas ietver mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību, sociālā darba un citu sociālā atbalsta pasākumu pieejamību atstumtības riskam un diskriminācijai pakļautām personām.
Visbiežāk sastopamās problēmas, ar kurām sastopas Dobeles novada ģimenes un kuras palīdz risināt sociālais darbinieks, ir krīzes situācijas, attiecību, saskarsmes, mājokļa un veselības problēmas, vardarbība ģimenē, prasmju trūkums bērnu un pašaprūpē, bērnu uzvedības un izglītības problēmas, bērnu piesaistes trūkums, zemas sadzīves prasmes, zemi ienākumi un ar to saistītās neesošās prasmes budžeta plānošanā, pazemināts intelekts, atkarības, bezdarbs, likumpārkāpumi.
Svarīgu lomu sociālajā darbā ienes sadarbība ar ģimeni, noslēdzot sadarbības līgumu. Jāmin, ka tikai pats vecāks ir izmaiņu veicinātajās, to nevar izdarīt sociālais darbinieks, viņa loma šajā procesā ir atspoguļot dzīves grūtības un vienoties, ar kuru no problēmām var uzsākt izmaiņu procesu. Sociālie darbinieki, balstoties uz problēmas veidu un dziļumu, piešķir sociālos pakalpojumus un veic konsultēšanu, ar mērķi ģimenēm rosināt vēlmi mainīt situāciju. Lai ģimene funkcionētu patstāvīgi, lielais mērķis būtu sasniegt laimīgas ģimenes standartus, vīzijas, taču ne vienmēr šie mērķi klientam ir pa prātam.
Sociālais darbs ir viena no profesijām, kurā nepieciešama prasme mīlēt un cienīt citus, kā sevi pašu, pastāvīga zināšanu apgūšana, jo klienti ir dažādi un viņu problēmas multiplas un sarežģītas. Prakse rāda, ka bieži paši vecāki, kuriem ir prasmju trūkums bērnu aprūpē, pašiem bērnībā ir bijusi sūra pieredze.
Vēl viens mīts, kurš saglabājies no pagātnes un ir apgāžams, ka tas, kas notiek ģimenē, ir tikai pašu darīšana. Tā tas nav! Ja ģimenē notiek vardarbība pret bērnu vai pieaugušo, bērnu pamešana novārtā, bērnu izglītības un veselības nenodrošināšana, antisanitāra vide, noteikti iejauksies sociālais dienests, ģimenes ārsts, bāriņtiesa, skola vai policija. Lūgums visiem Dobeles iedzīvotājiem ziņot, ja kaimiņos pamanāt, ka pret bērnu tiek veikta vardarbība. Piemēram, Lielbritānijā un Zviedrijā visi iedzīvotāji zina, ka bērns ir prioritāte, un bērna vajadzības ir primāras, tāpēc visas iestādes un sabiedrība cenšas ātrāk novērst prettiesiskas darbības pret bērnu.
Bērns aug ģimenē ar ģimenes veidotām tradīcijām, izvirzītām vērtībām un noteikumiem. Problēma, ar kuru bieži sastopamies, ir tā, ka bērnam, sākot apmeklēt bērnudārzu, parādās pretējas vērtības un noteikumu izpilde tam, kā tas ir pieņemts sabiedrībā. Tad tie ir pirmie signāli, ka ģimenes sistēmā ir grūtības, un visticamāk iejaucas citas institūcijas, arī sociālais dienests. Bieži seko vecāka dusmas un upura lomas ieņemšana, jo kaut ko mainīt ir grūti un neērti vecākam, viņš domā par sevi, bet ne par bērna interesēm. Vecāks bieži jautā, kāpēc viņam ir jāiet pie psihologa un jāapmeklē vecāku apmācības kursi bērnu audzināšanā. Atbilde taču ir skaidri redzama - bērns aug pie vecākiem, un viņiem jāmaina audzināšanas metodes. Bērns pēc dabas vēlas pārkāpt robežas, vecāks ir “kā rāmis/robeža” šo noteikumu ievērošanai, noturēšanai. Taču bieži ģimenē mainītas lomas ir tur, kur nav noteikumi, tur ģimenē visu nosaka bērns. Jāsaka, ka vairumā gadījumu, vecāki neveiksmīgās audzināšanas metodes ir gatavi risināt, un neviens no darbiniekiem nesaka – re, kāda slikta mamma, pati vainīga u.tml. Laba vai slikta mamma nav labākais apzīmējums, to aizstātu ar frāzi “gana labs vecāks”. Bieži visai ģimenei ir jāsanāk kopā, lai mainītu ieradumus, tāpēc sociālie darbinieki rīko arī ģimenes sapulces, vada vecāku apmācības grupas, ir starpnieki starp ģimeni un institūcijām, rīko starpinstitūcijas. Sociālie darbinieki ir līdzās ģimenes problēmu risināšanai gaitai, tāpēc arī vairāki noteikumi, kas jāizpilda mums – bērnu risku vērtēšana, dokumentu pieprasīšana, lai novērtētu procesa izmaiņas - ir diezgan liels birokrātijas “jūgs”.
Lielākā problēma ir neprasme veidot attiecības ģimenē. Lielu dienas daļu bērnu dzīvē aizņem izglītība, socializēšanās un tehnoloģiju lietošana. Sarunai ir maz laika. Ja tā notiek, tad dažkārt tikai par sadzīviskām lietām. Bieži var šķist, ka bērns pats visu sapratīs, būs skaidrs pašam, kā ir iekārtotas lietas, noteikumi, prasības, vērtības. Tā tas nav! Jo mazāk runāsit, izpaudīsit jūtas, rādīsit labo piemēru, izcelsit vērtības, skaidrosit lietu sekas un izvirzīsit noteikumus, jo agrāk vai vēlāk var rasties attiecību problēmas.
Jāatzīst, ka Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā ir aktualizējušās pusaudžu uzvedības un izglītības problēmas. Novēlējums vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem šajā sarežģītajā laikā, kad vecāks pilda divas lomas ģimenē - vecāka un skolotāja -, ir svarīgi nepārņemt pārmērīgi skolotāja lomu, jo tas var saasināt bērna un vecāka attiecības. Pēc pieredzes aicinu vecākus bērnu uzvedībā mazāk pārņemt liberālās audzināšanas metodi un mazāk būt “helihoptera vecākiem”, kas visu pārāk nodrošina, pieļauj visatļautību, pārāk aizstāv. Nepieciešams vairāk runāt ar bērnu, pavadīt laiku ārpus mājas kopā, mācīt jaunas prasmes, noteikt uzdevumus, smieties, nerādīt bērnam “grūto seju”, nebūt vardarbīgam, palīdzēt bērnam izvēlēties un atcerēties, pat ja pusaudzis - tomēr bērns.
Bieži ir svarīgi vecākam saņemt atbalstu, ne tikai no draugiem un radiem, bet vērsties pēc profesionālas palīdzības. Zviedrijas pieredze rāda, ka vecāki paši meklē palīdzību 70% no klientu skaita, un mans mudinājums sabiedrībai ir uzticēties Sociālā dienesta darbam, izrādīt iniciatīvu un vērsties pēc atbalsta.
Ieteikumi vecākiem bērnu audzināšanā rodami arī interneta resursos www.dardedze.lv; www.uzvedība.lv; www.papardeszieds.lv; www.btai.gov.lv; www.lm.gov.lv
Neliels ieskats par sociālo iekļaušanu un sociālajiem pakalpojumiem psihoemocionālajam atbalstam un labklājībai ģimenei un bērniem Dobeles novadā 2020. gadā:
64 personām ir izsniegti nosūtījumi pie psihologa;
19 personām ir izsniegti nosūtījumi pie klīniskā psihologa;
18 ģimenes ir saņēmušas ģimenes asistenta pakalpojumus, lai iegūtu prasmes bērnu audzināšana un vides labiekārtošanā;
61 bērns, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, ir saņēmis sociālo rehabilitāciju, no tiem par 61 bērna interešu aizstāvību ir informēta Dobeles novada bāriņtiesa un par 24 bērniem ir informēta Valsts policija administratīvās lietas uzsākšanai par vecāka vardarbību pret bērnu;
37 pilngadīgas sievietes ir aizpildījušas Marac riska novērtēšana anketu, no kurām 24 ziņojumi bija no Valsts un pašvaldības policijas;
17 pilngadīgas personas ir saņēmušas sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušām personām;
7 pilngadīgas personas ir saņēmušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai;
140 ģimenes ir saņēmušas pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai 25286 eiro apmērā;
1569 personas saņēmušas 217 618 eiro sociālās palīdzības pabalstu izmaksās;
40 ģimenes ir saņēmušas drošas vides pakalpojumu;
29 bērni atrodas ilgstošas sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes institūcijā;
10 bērni ar Dobeles novada bāriņtiesas lēmumu ir ievietoti audžuģimenē un pār 49 bērniem ir nodibināta aizbildniecība;
14 ģimenes ir saņēmušas higiēnas pakalpojumu.
Kopā veiktas 6877 konsultācijas ģimenēm.
Informāciju sagatavoja
Līga Pureniņa,
Dobeles novada Sociālā dienesta
vecākā sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem
tālr. +371 63700192, +371 25495427
liga.purenina@dobele.lv