Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes (ZAP) politiķi tikās attālinātā Attīstības padomes sēdē, lai izskatītu jaunākās pašvaldību un reģiona aktualitātes.
Šajā reizē pirmais sēdē izskatāmais jautājums bija Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) dalība Latvijas nacionālajā kiberdrošības kompetenču kopienā. Iesaiste šādā kopienā dos iespēju piedalīties Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra atbalsta programmās un projektos inovāciju ieviešanai kiberdrošības jomā. Edgars Kiukucāns, Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departamenta direktors, ieskicēja, ka šobrīd kopienā darbojas 39 dalībnieki. Pārstāvēts ir gana plašs loks, ieskaitot pašvaldības, universitātes, uzņēmumus, kā arī 2 plānošanas reģioni. Aicinājumu Zemgales plānošanas reģionam, Kiukucāns skaidro ar vienota “tīkla” izveidi. Iesaistot arvien plašāku institūciju loku, iespējams arvien plašāk stiprināt kiberdrošību un labāk būt sagatavotiem dažādiem apdraudējumiem. Zemgales politiķi vienbalsīgi atbalstīja plānošanas reģiona iestāšanos un jau tuvākajā laikā tiks uzsākta visi nepieciešami sagatavošanās darbi iestādes uzņemšanai kopienā.
Politiķi vienbalsīgi atbalstīja arī otro sēdes jautājumu – grozījumus ZPR 2024.gada plānā. Tie nepieciešami, lai darba plānu papildinātu ar vēl 8 projektiem. Tie īstenoti Latvijas - Lietuvas programmā 2021.-2027.gadam. Zemgales plānošanas reģions uzsāks darbu šādos projektus:
- “Digitāli pieejami un pievilcīgi zudušā kultūras mantojuma tūrisma galamērķi Zemgalē un Ziemeļlietuvā" (Reclaimed history). Mērķis: Uzlabot digitāli pieejamu, vienotu un pievilcīgu kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma produktu pieejamību Latvijas-Lietuvas pierobežā.
- “Baltijas militārā mantojuma tūrisma produkta paplašināšana Lietuvā un Dienvidlatvijā" (Military Heritage II). Mērķis: Militārā mantojuma tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, paplašinot Baltijas militārā mantojuma tūrisma produktu Lietuvā un Dienvidlatvijā.
- “Aktīvas un veselīgas novecošanas veicināšana” (ActiveAging). Mērķis: Senioru un cilvēku ar invaliditāti sociālās iekļaušanas veicināšana, īstenojot integrētus pasākumus un uzlabojot integrētu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina aktīvu, apzinātu un veselīgu (fizisku un garīgu) novecošanu un ilgāku neatkarīgu dzīvi Latvijas -Lietuvas pierobežā.
- “Ilgtspējīga ūdens tūrisma veicināšana Lietuvas-Latvijas pārrobežu reģionā, iesaistot vietējos uzņēmējus un kopienas" (WaterTour). Mērķis: veicināt vietējā tūrisma ekonomisko attīstību Lietuvā un Latvijā, palielinot apskates objektu atpazīstamību un rosināt vietējo un starptautisko ceļotāju interesi par Aukštaitijas (Lietuva) un Zemgales (Latvija) reģionu.
- “Nākotnes prasmju pamats - zināšanas un kapacitāte STEAM jomā'' (fit4future). Mērķis: uzlabot izglītības speciālistu kapacitāti, veicināt izglītojamo interesi un izpratni par STEAM nozīmi nākotnes prasmju kontekstā.
- “Lauku teritoriju vietējo kopienu iesaiste reliģiskā mantojuma saglabāšanā " (REliHE). Mērķis: veicināt labo prakšu, veiksmīgo risinājumu apmaiņu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, uzturēšanai un pārvaldībai, mantojuma integrēšanai teritorijas attīstībā, kā arī vietējo kopienu iesaistē mantojuma, t.sk. reliģiskā atkārtotā izmantošanā un saglabāšanā.
- “Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā" (SAFE RESPONSE). Mērķis: Latvijas un Lietuvas pārrobežu pašvaldību kapacitātes un sadarbības stiprināšana ugunsdrošības, civilās aizsardzības un ārkārtas reaģēšanas jomās, lai mazinātu ar klimata pārmaiņām saistītus riskus, kā arī spētu efektīvi reaģēt un novērst ekstremālus laikapstākļus kā plūdus un ugunsgrēkus.
- “Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas uzlabošana Zemgalē un Ziemeļlietuvā" (RE:Impact). Mērķis: veicināt reģionālo sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstību Zemgales un Ziemeļlietuvas reģionos - stiprinās sociālo uzņēmēju kapacitāti, veicinot publiskā sektora līdzdalību, atbalstot izglītotājus, tādējādi veicinot pozitīvu sociālo ietekmi uz vietējām kopienām.
Trešais sēdes jautājums - grozījumi Zemgales plānošanas reģiona 2024. gada budžetā. Tie nepieciešami, lai nodrošinātu Zemgales plānošanas reģiona darbību un apstiprināto Zemgales plānošanas dokumentu izpildi, pamatojoties uz Zemgales plānošanas reģiona nolikumu. Padomes locekļi iesniegtos grozījumus atbalstīja vienbalsīgi.
Tāpat Zemgales politiķi apstiprināja Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību projektu ideju priekšatlases Nolikumu 5.1.1. Specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās”5.1.1.4. pasākuma “Viedās pašvaldības” pasākuma ieviešanai. Apstiprināti arī citi lēmumprojekti, ka paredz uzsākt jaunu projektu konkursu īstenošanu.
Sēdē nolemts arī, ka nākamā Attīstības padomes sēde notiks 22.martā, klātienē, Jēkabpils novada pašvaldībā. Sēdes galvenais fokuss būs reģionālo ceļu attīstība un nākotnes perspektīva. Uz sēdi aicināts piedalīties arī Satiksmes ministrs Kaspars Briškens un VSIA “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvji.
Atgādinām, ka Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdēs piedalās pašvaldību pārstāvji no Jelgavas valstpilsētas, kā arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novadiem. Savukārt, Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs ir Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.