Mūzikā kopš bērnības
Pūšaminstrumenti 4.jūnijā pieskandināja Ogri, kur notika pūtēju orķestru konkursa fināls. Tajā piedalījās labākie 14 pūtēju orķestri no visas Latvijas, tostarp, pūtēju orķestris “Dobele”, Ervīna Zandersona vadībā. katrs finālists izpildīja vienu obligāto skaņdarbu no gaidāmo svētku repertuāra un vienu vai vairākus brīvas izvēles skaņdarbus. Dziesmusvētkos no Dobeles novada piedalīsies ne tikai pūtēju orķestris “Dobele”, bet arī Auces pilsētas kultūras nama Jauniešu pūtēju orķestris “Auce” Andra Egila Āboliņa vadībā.
Interesanti, ka abi diriģenti ir saistīti ar mūziku jau kopš bērnības. Ervīns stāsta, ka viņa vecaistēvs, vecāmāte un visa ģimene no tēta puses ir ļoti muzikāla. “Esmu beidzis Jelgavas mūzikas vidusskolu, jau mācoties tur 4.kursā, sāku strādāt Dobeles mūzikas skolā un mācīt metāla pūšamo instrumentu spēli,” atceras E. Zandersons. Andris Egils Āboliņš, savukārt, pajoko: “Mūziku es jau no bērnības nevaru ciest! Mans tētis bija mūzikas skolotājs.” Viena no diriģenta pirmajām atmiņām no bērnības esot tieši, ka viņš maziņš sēž un gaida orķestra mēģinājumā. Ar mūziku viņš bijis saistīts visu laiku.
“Vēlāk dienēju armijā, izveidojās ģimene, no mūzikas attālinājos, strādājot citās jomās, tomēr mūzika manu dzīvi nekad nav pametusi. Tā vienmēr ir bijusi mana sirdslieta,” stāsta Ervīns Zandersons
Abu pūtēju orķestru vadītāji pauž gandarījumu par dalību Dziesmusvētkos, atzīstot gan, ka tas ir izaicinājums sagatavoties spēlēt nepieciešamo repertuāru.
Šajā jomā konkurence ir gana liela un līmenis augsts. 2022. gadā Latvijā darbojas 63 pūtēju orķestri - Zemgalē 9, Kurzemē 6, Rīgā un Pierīgā 18, Latgalē 10 un Vidzemē 20, kas apvieno 1300 mūziķus. Dalībnieku vidū 39 pašvaldību dibināti, 16 mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu, trīs vispārizglītojošo skolu, Bērnu un jauniešu centru, pieci augstskolu un biedrību dibināti pūtēju orķestri.
Pūtēju orķestris “Auce” dibināts 1984. gadā un Auces mūzikas skolas pūšaminstrumentu nodaļas audzēkņu spēlētāju bāzes. Līdz 2010. gadam orķestri vadīja profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” mūziķis un aucenieks Arnolds Sabulis. No 1984. - 2007. gadam orķestris darbojas pie saimniecības “Vecauce”. Šajā laika orķestris, nopietni strādājot, nostabilizējās, pamazām auga meistarībā un parādījās pirmie panākumi skatēs un konkursos. No 1994. gada orķestris sāka piedalīties pūtēju orķestru festivālos un konkursos ārpus Latvijas. Kopš 1996. gada pūtēju orķestris pēc A.Sabuļa iniciatīvas sāka organizēt Gunāra Ordelovska Starptautisko pūtēju orķestru festivālu pilsētas svētku norises gaitā. No 2007. gada orķestra mājvieta ir Auces novada Kultūras centrs.Pateicoties pūtēju orķestra dalībnieku iniciatīvai arī Auces mūzikas skolā nodibināta sitaminstrumentu nodaļa.
2010. gadā mūžībā aizgāja ilggadējais orķestra diriģents A. Sabulis, un pie diriģenta pults stājās orķestra koncertmeistars, trompetists un Auces mūzikas skolas pūšaminstrumentu spēles skolotājs Andris Egils Āboliņš, kurš to vada joprojām.
Savukārt pūtēju orķestris “Dobele” ir viens no senākajiem orķestriem Latvijā. Tā pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad deju vakari jeb balles bija īpaši pieprasītas, un viens aiz otra radās nelieli orķestri - kapelas. 1920. gadu vidū Dobeles mūziķus kopā pulcināja Emīls Hunhens. Orķestra pirmais diriģents bija dārznieks, kas par savu sirdslietu uzskatīja mūziku, pūšaminstrumentu spēli apgūstot pašmācības ceļā. Kopš 1928. gada, kas uzskatāms par orķestra dibināšanas gadu, orķestris ir piedzīvojis viļņveidīgu attīstību un dažādas politiskās iekārtas. Dzirksteļojošu prieku un entuziasmu cauri gadiem aktivizējuši sava laika nozīmīgākie orķestra diriģenti – Emīls Hunhens, Fricis Kalniņš, Jūlijs Grūtups, Jānis Grīvs un Vitālijs Čakšs.
Gan Ervīnam Zandersonam, gan Andrim Egilam Āboliņam šie nebūt nav pirmie Dziesmusvētki. Andris Egils Āboliņš skaidro, ka “lielie” svētki viņa pieredzē šie ir jau vienpadsmitie. Diriģents gan piebilst: “Gadu gaitā sajūta un attieksme tajos ir mainījusies un visīpašākā tā bijusi padomju laikā, jo tad tam visam bija pilnīgi cits segums . Toreiz tā bija vienīgā legālā protesta forma, tagad diemžēl nereti pārvērtusies par tādu nepamatotu savstarpējās sacensības uzkurināšanu un varas izrādīšanu no organizatoru puses.”
Informāciju sagatavoja Dobeles novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto: No pūtēju orķestru arhīva