Pirms 100 gadiem 11. septembrī Vecauce ieguva savu pilsētas statusu ar oficiālo nosaukumu Auce. Par tās ģerboni gadu vēlāk tika apstiprināts ģerboņa vairogā uz sarkana fona attēlots melns upesvēzis ar zelta atspīdumu. Par pamatu ģerbonim esot ņemts hercoga Jēkaba tirdzniecības flotes karogs, un tāpēc, gaidot Auces pilsētas simtgades svinības, ir tapis unikāls vides objekts pilsētas ģerbonī ietvertā simbola – vēža – formā, kas tiks atklāts 2024. gada 11. septembrī.
Objekta izvietojumam ir īpaša nozīme, jo Vecauce kā miests, vēlāk - Auces pilsēta, attīstījās, pateicoties tieši dzelzceļa līnijas Jelgava - Mažeiķi izbūvei, kuras intensīvākas kustības rezultātā grāfs Frīdrihs fon Mēdems sāka izpārdot muižai piederošos auglīgos zemes gabalus priekš apbūves.
Vēlāk dzelzceļš tika izmantots kokmateriālu produkcijas pārvadāšanai uz Vāciju. Un, diemžēl, arī pa šīm pašām sliedēm no Auces stacijas 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju un 1949. gada martā uz Omskas apgabalu tika deportēti vietējie un apkārtnes iedzīvotāji, tāpēc vides objekts savā ziņā ir veidots kā sargātājs, kas sveicina iebraukušos no svešām zemēm, jo pāris kilometru attālumā ir Lietuvas robeža.
Dabā vēzi ne katrs, īpaši nemeklējot, var ieraudzīt, tādēļ arī šis Auces ģerboņa simbols - vēzis - ir veidots gaisīgs, ar vieglu konstrukciju, kas imitē kustību ūdenī starp ūdenszālēm.
Objekts veidots kā pilsētzīme, un būs labi ieraugāms jau pa gabalu, braucot pa sliedēm, un ir kā pirmais sveiciens, pārbraucot pāri sliedēm centra virzienā. Objekts kalpos arī kā pilsētas vietzīme, vēršot akcentu uz tās rašanos, vēsturiskajām gaitām un uz attīstību, lai vienmēr būtu bruņas, kas pasargā, un ūsas, kas spēj sajust pareizos ceļus, kur doties.
Vēzis veidots no metāla stieples, kas tiek pielocītas skulptūras formai un sametinātas kopā, tādā veidā veidojot gaisīgu režģi vēža skulptūras formā, sniedzoties 4 metru augstumā un 4 metru platumā. Daži dekoratīvi elementi nometināti blīvāki un nopulēti, lai iegūtu spīdumu. Tas krāsots atbilstoši ģērboņa toņiem - melnā krāsā ar dažbrīd pavīdošu sarkano krāsu.
Vides objektu veidoja latviešu māksliniece Agnese Rudzīte – Kirillova, kura radošajā jomā galvenokārt darbojos tēlniecībā. 2007. gadā viņa ieguvusi maģistra grāds tēlniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā. Teju piecpadsmit gadu laikā veidojusi dažas personālizstādes, piedalījusies daudzās grupu izstādēs, mākslas projektos, festivālos un simpozijos gan Latvijā, gan citās valstīs, piemēram, Japānā, Vjetnamā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, ASV, Kuveitā, Šveicē, Ķīnā un citviet. Tēlniecībā darbojos ar visdažādākajiem materiāliem – metinātu metālu, stiklšķiedru, putuplastu, bronzu, alumīniju, ledu, smiltīm, sniegu, koku, betonu, dažādiem kombinētiem materiāliem, kā arī veido uguns skulptūras, taču viens no mākslinieces iemīļotākajiem materiāliem ir palicis metāls metinājuma tehnikā, kas ļauj pārvarēt liela izmēra objektu smagnējību un savienot gaisīguma iespaidu ar praktisku izturību.
Par Auces jaunā vides objekta - “Vēzis” - tapšanas procesu un tajā ievīto vēstījumu viņa stāsta: “Auces vēzis bija lieliska iespēja darboties manā iemīļotajā metāla metināšanas tehnikā un radīt monumentālu, bet tajā pašā laikā gaisīgu vides objektu. Emocionāli man pašai interesantākais bija mazliet mistiskais moments, kad, lokot metāla stiepli gaisā bez modeļa, rezultātā izveidojas forma un apjoms, un skulptūra sāk iegūt atpazīstamas aprises. Viens no aizraujošākajiem momentiem bija visu detaļu salikšana kopā un skulptūras pirmā pacelšana vertikāli, kad varēja apjaust patieso mērogu un ieraudzīt “Vēzi” pilnā tā krāšņumā.”
Patiesais skulptūras apmērs patiesi ir iespaidīgs, un tas turpmāk ikvienu aucenieku un tās viesi mudinās aizdomāties: “Kas ir manas bruņas, kas pasargā, un ūsas, kas spēj sajust pareizos ceļus, kur doties?”