Apkopoti Latvijas Kultūrkapitāla fonda un akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži atbalstītās Zemgales Kultūras programmas – 2022 ieviešanas rezultāti. Gada sākumā projektu konkursa organizatori pavisam saņēma 73 projektu pieteikumus par kopējo pieprasīto summu 387 114,03 eiro. Vērtēšanas komisija atbalstu sniedza 40 projektiem, kuriem tad arī sadalīja programmai piešķirto finansējumu 109 660 eiro apmērā.
Statistika ļauj secināt, ka pērn, līdzīgi kā iepriekšējos gados, Zemgales pašvaldības, biedrības un citas nevalstiskās organizācijas ar reģionālās Kultūras programmas atbalstu rēķinās un aktīvi piedalās gan projektu sagatavošanā, gan ieviešanā. Ne velti, pieprasītā finansējuma apjoms aptuveni trīs reizes pārsniedz piešķīrumu, bet atbalstīto projektu ieviešanas ieguvumi kļūst aizvien kvalitatīvāki un pamanāmāki, jo vairo gan profesionālās mākslas pieejamību, gan vietējo kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un popularizēšanu visās sešās pašvaldībās, arī no attīstības centriem attālākās vietās. Visu atbalstīto projektu ieviešana pērn kultūras darbinieku un pārējo reģiona iedzīvotāju vidū radīja lielu atsaucību, jo pandēmijas raisītie epidemioloģiskie ierobežojumi bija mitējušies, bet patērētāji pilsētās un laukos bija gluži vai izslāpuši pēc visdažādākajām kultūras dzīves norisēm.
Teikto, piemēram, apstiprina Aizkraukles novada Ērberģē izskanējušais četru koncertu cikls ar Latvijā populāru dziedātāju piedalīšanos, Jēkabpils novada Červonkas dievnamā, biedrības Ūdenszīmes organizētā pazīstamu agrāko gadu un mūsdienu komponistu ar Aspazijas un Raiņa tekstiem sacerēto dziesmu koncertprogramma “Mēness mūzika”, ko kuplā skaitā apmeklēja arī interesenti no kaimiņu pagastiem – Dunavas, Eglaines, Subates, Biržiem, Gārsenes un pat Jēkabpils un Krustpils. Gandrīz visas pavasara – vasaras sezonas garumā ar projekta “Skan Zemgale ceriņos un augļudārzos” atbalstu dobelnieki īstenoja plašu kultūras programmu ar ekskursijām, plenēriem un izstādēm, kas kulminēja tradicionālajā opermūzikas koncertā ceriņos. Savukārt jelgavnieki ar veltījumu koncertu atzīmēja novadnieces, komponistes Elgas Īgenbergas simtgadi, bet baušķenieki ar panākumiem aizvadīja tradicionālo jauno mūziķu koncertu virkni “Dzimuši Bauskai”, ar vērienu izskanēja kamermūzikas dienas Pļaviņās un biedrības “Diždancis” veidotais jubilejas deju uzvedums “Zied ābele balti’ ziedi”, kur latviešu tautas mūzikas un dejas valodā atspoguļots sievietes mūža ritējums, iedvesmojoties no Zemgales folkloras un tradīcijām mūsdienīgā interpretācijā.
Vien ar Zemgales Kultūras programmas atbalstu pērnajā gadā varēts īstenot tādus vērienīgus projektus kā Bauskā notikušo starptautisko netradicionālās mūzikas festivālu “Zobens un Lemess” ar 10 valstu mūziķu piedalīšanos, biedrības “Latviešu karavīrs” noorganizētos Zemgaļu svētkus - festivālu “Tērvete – zemgaļu kultūrpolitikas centrs”, kam ir izglītojošs raksturs un starptautisks skanējums, Jelgavas aģentūras Kultūra rīkoto starptautisko lielformāta keramikas uguns skulptūru simpoziju ar iespēju apmeklētājiem sekot Latvijas, Lietuvas un Gruzijas mākslinieku darba procesam, kā arī Jelgavas novadā rīkoto amatierteātru festivālu “Bīne” ar Krimūnu, Ozolnieku, Tērvetes, Saldus un Vircavas trupu piedalīšanos, ar novadnieka, izcilā scenogrāfa Arvīda Spertāla pieminēšanu viņa 125. gadskārtā.
Liela daļa no ieviestajiem projektiem tiešā veidā ir vērsti uz zemgaļu un sēļu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Vienā no tādiem biedrība “Danču krātuve” deju E- burtnīcu papildinājusi ar 20 horeogrāfiskām norisēm un melodijām no Sēlijas, katrai no tām sagatavojot notis un soļu aprakstu, bet pateicoties Jēkabpils novada pašvaldības projektam “Ieklausies, sēlis runā! ”, Vēstures muzeja brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta” izveidots video stends ar 13 Sēlijā dzīvojošu cilvēku stāstījumiem no 13 apdzīvotām vietām dažādās sēļu valodas izloksnēs. Ar cita projekta atbalstu veikta Kokneses jaunās muižas pils 3D virtuālā rekonstrukcija, Lielauces baznīcas arhitektoniskā izpēte, veikti sagatavošanās darbi tās mūru nostiprināšanai un konservācijai. Bauskas pusē veikta Jumpravmuižas parka kapelas restaurācijas būvprojekta izstrāde, bet ar biedrības “Meistars Gothards” projekta atbalstu sagatavots manuskripts grāmatai “Bauska gleznotāju un grafiķu acīm”.
Ziņo sagatavoja: Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis