Sabiedrības ziņas

12.05.2022

to.get_.her_photography-13_1_easy-resize.com_.jpg

Laikā, kad mostas un zied daba, mēs svinam Mātes dienu. Tā atnāk ar pirmajiem ziediem, un mēs sakām mīļu paldies māmiņām par visu – par gaišu smaidu, kurš tiek dāvāts ikdienā, par rūpēm, ko ikdienā nepamanām, par asaru uz vaiga, ko māmiņas klusiņām noraud par savām atvasēm. Mātes dienas atzīmēšanai Aucē bērni gatavojās ļoti rūpīgi un ar milzīgu entuziasmu, lai īpašajā dienā sagādātu savām māmiņām vismīļāko pārsteigumu – pašu sarūpētus priekšnesumus, ko māmiņas varēja redzēt Auces pilsētas kultūras namā 8. maijā.

Pirms koncerta divas no bērnu deju kolektīva “Saulīte” dejotājām pasniedza tulpes katrai māmiņai un vecmāmiņai, kura bija ieradusies uz koncertu, tā sagādājot pirmo pārsteigumu.

Koncertā ar brīnišķīgiem deju priekšnesumiem uzstājās Auces pilsētas kultūras nama bērnu deju kolektīvs “Saulīte” un ciemiņi no Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” - bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Ieviņa”, vadītāja Alise Dzelzskalēja. Ikviens no priekšnesumiem zālē izsauca skaļus aplausus un smaidus sejās. Šķita, ka visa koncerta laikā zālē valdīja tāda ar aci neredzama saite – tie, kuri zālē vēroja un klusībā lepojās ar tiem, kas uzstājas. Savukārt gan mazie, gan lielie “mākslinieki” ar acīm centās atrast zālē “savējos”. Šajā brīdī ik dejai un vārdam veidojās īpaša pievienotā vērtība – mīlestība, iespējams tāpēc koncerts izdevās tik saviļņojošs un sirsnīgs.

Māmiņdiena dažiem no mums varētu šķist salīdzinoši jauna tradīcija, un tikai retais zina, ka patiesībā šo svētku pirmsākumi meklējami jau senā, senā pagātnē - Senajā Grieķijā. Tur iedzīvotāji pielūdza dievieti Reju – dieva Zeva māti. Taču tādas Māmiņdienas rašanās pirmsākumi, kādu mēs pazīstam šodien, jāmeklē 1907. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikāniete Anna sarīkoja sirsnīgu, skaistu un svinīgu ceremoniju savas mātes piemiņas dienā. Annai radās ideja un viņa rakstīja vēstules dažādām valsts institūcijām, kā arī ievērojamām personām, kurās izteica piedāvājumu – reizi gadā rīkot īpašu dienu par godu visām mātēm. Viņas vārdi tika uzklausīti un jau 1910. gadā simtiem māmiņu svinēja šos sirsnīgos svētkus.

Runājot par Mātes dienu Latvijā, tad senlatviešu dainas vēsta par Māras dienu, kuru tautā sauca arī par Maizes dienu, jeb Mātes dienu. Tas ir saistīts ar to, ka katras saimnieces lepnums bija labi pagatavota maize un ar Māras palīdzību, caur saimnieces čaklajām rokām, tika veidots gards un ar mīlestību apveltīts maizes kukulis.

Steidzīgajā ikdienā mēs bieži aizmirstam savai māmiņai pateikties par viņas rūpēm un mīlestību, tāpēc šī diena ir patiešām svarīga, jo dod iespēju apsveikt savu mammu ar mīlestības pilniem vārdiem un īpašu pārsteigumu, kas parāda, cik dārga viņa mums ir.

Koncerta laikā tika arī atgādināts, cik ļoti svarīgi ir pieminēt tās māmiņas, kuras uz mums noraugās no mākoņu maliņas. Ne vienmēr mēs varam apciemot šīs māmiņas viņu piemiņas vietās, bet vienmēr varam tās satikt savā sirsniņā, tāpēc klātesošie tika aicināti veltīt mazu piemiņas mirkli, lai domās satiktu un samīļotu viņas.

Mātes diena ir vieni no aizkustinošākajiem svētkiem, jo kurš gan no mums nav izjutis to sirsnību un mīlestību, ko sniedz mammas rūpes. Koncertam nosaukums “Mammu, es varu!” netika izvēlēts nejauši, jo, vēloties tieši mammām radīt īpašu prieku, mazie “mākslinieki” spēja būt pacietīgi un kārtīgi deju apgūšanas laikā.

Koncerta izskaņā dalībnieki kopā ar pasākuma vadītāju vienojās mazā dziesmiņā par godu māmiņām: “Es Tevi mīlu ļoti! Es tevi mīlu ļoti, ļoti! Es tevi mīlu ļoti, ļoti - no visas sirds, manu mīļo mammuķīt!”

Informāciju sagatavoja: 
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Elzas Jarmoļičas foto